Dienas ziņas

Kā tikt galā ar prusakiem sociālajā namā?

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Arvien vairāk negadījumos iesaistīti elektroskrejriteņi

Elektroskrejriteņu vadītāji šogad negadījumos cietuši 3,3 reizes vairāk nekā pērn

Ceļu satiksmes negadījumu skaits ar elektroskrejriteņiem šogad astoņos mēnešos pieaudzis  3,3 reizes, Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcas diskusijā pauda Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.

Viņš norādīja, ka kopumā astoņos mēnešos ceļu satiksmes negadījumus skaits, kuros cietuši elektroskrejriteņu vadītāji, sasniedzis 146. Tostarp 139 personas guvušas vieglus ievainojumus, bet vēl 11 – smagus ievainojumus.

Vienlaikus Jančevskis atzīmēja, ka šis ir tikai VP reģistrēto negadījumu skaits – kopējais negadījumus skaits ar ievainotām personām varētu būt vēl lielāks, ņemot vērā, ka bieži elektroskrejriteņu vadītāji konkrētos gadījumos policijā nevēršas, bet paši dodas uz slimnīcām tajā pašā vai nākamajā dienā.

Tāpat VP pārstāvis atzīmēja, ka kopumā šogad astoņos mēnešos ceļu satiksmes negadījumu skaits pēc veida, kurā iesaistīti elektroskrejriteņi, sasniedzis 449, kas ir par 3,7 reizēm vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Visvairāk ceļu satiksmes negadījumu fiksēti ar krišanu – 191, seko apgāšanās negadījumi – 77, sadursme ar citu transportlīdzekli – 66, alkohola vai narkotisko vielu ietekmē fiksēti 54 negadījumi.

Tāpat vēl 18 negadījumi, kuros iesaistīti elektroskrejriteņi, saistīti ar uzbraukšanu stāvošam transporta līdzeklim, 17 – ar uzbraukšanu velosipēda vadītājam, 12 – uzbraukšana gājējam, četri – uzbraukšana kādam šķērslim, bet vēl desmit – ar citu iemeslu.

Galvas traumas un lūzumi

Kā norādīts domnīcas diskusijā,

skrejriteni arī grūtāk apturēt nekā vairumu transportlīdzekļu.

Tas ir īss, ar nelielām riepām un smaguma centrs ir salīdzinoši augstu.

Traumatologs Modris Ciems uzsvēra, ka negadījumos ar elektriskajiem skrejriteņiem cilvēki visbiežāk gūst galvas traumas.

“40% ir galva, 30% lūzumi un vēl 30% ir mīksto audu bojājumi. Tas nedaudz, protams, var mainīties, bet vidēji tā tas ir. Ziņojumi ir ticami, un ziņojumi no citām zemēm tādi paši vien ir,” pastāstīja Ciems.

Rīgā grib samazināt maksimālo ātrumu

Lai negadījumu skaitu mazinātu, eksperti mudina domāt par trim lietām: drošiem ceļiem, apmācībām un aizsarglīdzekļiem.

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (“Par!/Progresīvie”) piebilda, ka tiek domāts arī par to, kā ierobežot elekrisko spēkratu atļauto maksimālo braukšanas ātrumu. Pašlaik tas ir 25 kilometri stundā, taču Rīgā jau ir viens parks, kurā nomas elektroskrejriteņos ir ieprogrammēts mazāks maksimālais braukšanas ātrums.

“Atpūtas parkā “Mežaparks” ātrums jau ir ierobežots līdz 15 km/h. Tā ir vieta, kur mēs vēlamies, lai ģimenes ar bērniem absolūti droši varētu justies. Esam sākuši diskusiju par ātruma samazināšanu visā Rīgas vēsturiskajā centrā līdz 20 km/h,” atklāja Staķis.

Šādiem risinājumam piekrīt arī uzņēmuma “Bolt” pārstāvis Kārlis Ķezberis: “Tā ir standarta prakse, ka vietās, kur ir izteikts gājēju blīvums, skrejriteņiem, vismaz nomas tiek ierobežots maksimālais ātrums.”

Taču uzņēmumā “Bolt” nepiekrīt, ka negadījumu skaits strauji audzis. Tas esot proporcionāls kopējam braucēju skaita pieaugumam. “Bet tas, ko pretī es varētu norādīt, ka pakalpojumu sniedzējiem šo braucēju, elektroskrējriteņu ir kļuvis krietni, krietni vairāk. Proti, ja negadījumu skaits ir pieaudzis trīs reizes, tad pakalpojumu sniedzējiem braucēju apjomi ir palielinājušies krietni vairāk reižu. Tā kā nebūt nav tik slikti,” sacīja Ķezberis.

Taču diskusijas dalībnieki piekrita, ka ne visi elektroskūteru lietotāji zina tā lietošanas noteikumus un brauc apzinīgi, tāpēc būs jāturpina veidot informēšanas kampaņas un jāvirza precizējumi šādu transportlīdzekļu lietošanas noteikumos.

KONTEKSTS:

Šogad Saeima pieņēma grozījumus, kas Ceļu satiksmes likumā iekļauj regulējumu elektroskrejriteņiem, kā arī nosaka citas izmaiņas.

Līdz šim regulējums precīzi nenoteica ceļu satiksmes noteikumus elektroskrejriteņiem. Likumā iekļauta elektroskrejriteņa definīcija, nosakot, ka tas ir ar elektromotoru aprīkots transportlīdzeklis ar maksimālo ātrumu līdz 25 kilometriem stundā, kuram nav pedāļu, kurš paredzēts vienam cilvēkam un ir aprīkots ar stūri vai roku atbalstu, kas ir mehāniski savienots ar kāju atbalsta virsmu.

Braukt ar elektroskrejriteni drīkst personas no 14 gadu vecuma. Personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, elektroskrejriteņa vadīšanai tiesības nevajag. Savukārt personām vecumā no 14 līdz 17 gadiem ir nepieciešamas velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.

Likumā iekļauta arī elektrisko skrejriteņu reģistrēšana – tāpat kā līdz šim jau velosipēdu, arī skrejriteņu reģistrācija ir brīvprātīga, kā arī ir atļauts piedalīties ceļu satiksmē ar nereģistrētiem elektroskrejriteņiem. Savukārt par pārkāpumiem elektroskrejriteņu vadītājiem piemēro tādus pašus administratīvos sodus kā riteņbraucējiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt