Ne katram mājās ir dators un internets un prasme šīs tehnoloģijas izmantot, jo atšķirībā no citiem reģioniem Latgalē ir lielākais mazo saimniecību skaits, kurās vairums saimnieku ir vecāka gada gājuma cilvēki, daļa no kuriem pat nepārzina latviešu valodu. Turklāt arī interneta pārklājums, īpaši pierobežā, daudzviet „klibo”.
Ja šogad šie iedzīvotāji nespēs pieteikumu veikt elektroniski, atbalsts par zemes kopšanu vai lopu audzēšanu ies secen, saka lauku konsultanti, kas šobrīd apseko Latgales pierobežas pagastus, tiekas ar iedzīvotājiem un palīdz tiem pieslēgties LAD Elektroniskās pieteikšanās sistēmai.
Vasilisai ir 82 gadi, dzīvo pašā pierobežā - Daugavpils novada Demenes pagastā un iekopj dažus hektārus zemes, par ko ik gadus saņēmusi platību atbalsta maksājumus. No modernajām tehnoloģijām mājās ir tikai televizors. Kas ir internets un e-pasts, caur kuru jāveic reģistrāciju LAD, viņai nav ne jausmas, tāpat kā viņas kaimiņiem:
„Sarežģīti tas viss, īpaši iesācējiem, mēs jau pērn mēģinājām iesniegt pieteikumu elektroniski, taču paši nepratām. Vajag mācīties, jo internets nav vienkāršā lieta”.
„Es to internetu vispār nelietoju, visas nelaimes no tā interneta un mobilā telefona, tas tikai cilvēkus bojā”
Ar šādu attieksmi pret internetu šie cilvēki varētu mierīgi dzīvot arī turpmāk, ja vien nebūtu notikušas izmaiņas, kas ievieš savas korekcijas un - ar šo gadu pieteikumi LAD jāsniedz elektroniski. Tā būs problēma daudziem, jo pēc statistikas vēl pērn Dienvidlatgalē kopumā 8 tūkstoši pieteikumu pildīja papīra formātā. Jaunajām tehnoloģijām daudzi joprojām nav gatavi, saka Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Ilūkstes un Daugavpils novada uzņēmējdarbības konsultante Marija Rēķe:
„Laukos vēl ir daudz cilvēku, kas atnāks pēdējā brīdī, kuriem nebūs paroles un būs grūti dabūt arī kartes. Ļoti lieli sarežģījumi būs tiem veciem cilvēkiem, kuri dzīvo laukos, ir jau pensijas vecumā un kuri savām vajadzībām tur pāris gotiņas, mazu dārzu, apkopj savu nelielo zemes pleķīti un neko nezina par internetu un e-pastu. Vienkārši cilvēki laukos no tehnoloģijām ir atpalikuši.”
Īpaši sarežģīti ar elektronisko pieteikšanos būs pierobežas iedzīvotājiem, jo daudziem no tiem ir arī problēmas ar latviešu valodu, neslēpj Marija Rēķe, tāpēc šobrīd lauku konsultanti kopīgi ar LAD darbiniekiem rīko izbraukuma tikšanās ar pierobežas pagastu iedzīvotājiem.
„Pierobežā cilvēki nesaprot latviešu valodu, viņiem atnāk vēstule no LAD, bet viņi neko nesaprot, nāk pie mums, lai tulkojam. Tāda vide, Skrudalienas, Demenes pagasts... Tā ir pierobeža, te dzīvo tikai krievvalodīgie, valodu iemācīties sarežģīti, īpaši veciem cilvēkiem. Tāpēc braucam uz pagastiem, konsultējam šos cilvēkus krieviski, lai, pieļaujot kādu kļūdu, ievelkot ne tur krustiņu, cilvēki nezaudētu lielu naudu,'' stāsta Rēķe.
Ja tiek apkopta zeme un vēl turēti lopi, par hektāru zemes te vidēji atbalsts ir pāri par 100 eiro, stimuls nezaudēt šo naudu ir. Tomēr pierobežā, piemēram, Demenes pagastā, ir vēl cita problēma - interneta pieejamība.
Ja šāda interneta problēma pastāv, iedzīvotājiem nevar uzspiest darboties ar valsts iestādēm elektroniskā veidā, tas ir valstiski nepareizi, sašutusi ir Demenes pagasta pārvaldes vadītāja Valentīna Gadzāne.
„Es pati savās mājās izjūtu, kā darbojas pie mums internets. Mēs dzīvojam pierobežā, kur nevelk optisko kabeli un nekad neievilks, jo pierobežas iedzīvotāji nevienam nav vajadzīgi. Es rakstīju uz ministriju, tur tā arī saka- notiek modernizācija un viss, pārejam uz mobilajiem telefoniem. Labi, ka mums šobrīd pagastā ir trīs operatori, taču tikai Demenes centrā. Nomalē, tuvāk Baltkrievijas pierobežai, sakari ir ļoti slikti. Kāds var būt tur internets? Nekāds! Kā šiem cilvēkiem kārtot lietas elektroniski? Tad jābrauc uz bibliotēku, pagasta centru un jāņem līdzi čemodāns ar visiem dokumentiem... Vai tas ir pareizi?'' vaicā Gadzāne.
Jebkurā gadījumā - lai saņemtu platību maksājumus, iedzīvotājiem pierobežā būs vajadzīga palīdzība gan interneta veidā, gan speciālistu konsultācijas, bet pati pieteikšanās platību maksājumiem, iesniedzot vienoto iesniegumu, notiks no šā gada 11.aprīļa līdz 22.maijam.
