Premjerei un Saeimas frakcijām adresētajā vēstulē abas asociācijas kritizē Latvijas izglītības sistēmu, kas pēdējos gados nesasniedz tai uzstādīto mērķi: „Atstājot skolas solu, skolēns bieži vien nav gatavs tālākajam dzīves ceļam. Viņš nav ieguvis tās pamatzināšanas un prasmes, kas motivētu viņu doties tālāk.”
Uzņēmēji norāda, ka atrast kvalificētus, izglītotus darbiniekus kļūst arvien grūtāk, īpaši eksaktajās nozarēm, kas Latvijā ir augošas nozares. Latvijas izglītības sistēmai nespējot sagatavot jaunos profesionāļus, šo nozaru tālāka attīstība esot būtiski apdraudēta.
Vērojot skolu beidzēju lielāku interesi par eksaktajām zinātnēm, uzņēmēji secina, ka to vēlmes topošie jaunie profesionāļi un viņu vecāki ir sadzirdējuši. Taču bieži vien skolēnu zināšanas eksaktajos priekšmetos ir nepietiekamas, lai sekmīgi pabeigtu augstskolas pirmo kursu.
„Eksāmens pats par sevi situāciju nemainīs, ne jau tā ieviešana mudinātu skolēnus mācīties vairāk. Obligātais eksāmens ķīmijā vai fizikā liktu pārstrādāt mācību programmas, lielāku uzsvaru mācību procesā veltot eksaktajiem priekšmetiem, kuru zināšanas Latvijas darba tirgū ir tik nozīmīgas,” norādīts vēstulē.
Tāpat abas profesionāļu asociācijas norāda uz jauno pedagogu darba samaksas modeli, kas sniegšot iespēju turpināt darbu pie izglītības sistēmas sakārtošanas tādā veidā, lai skolēnu mācību rezultāti uzlabotos. „Bez skolotāju darba samaksas jautājuma sakārtošanas, kas “buksē” jau gadiem, būtiskas izmaiņas skolotāju motivācijā mācīt bērnus kvalitatīvi un radoši izglītības sistēmā sagaidīt nav iespējams.”
