"Valdība krita bez jebkādiem ekonomiskiem vai sociālās spriedzes argumentiem," uzskata eksprezidents, norādot, ka viens otrs saka, ka valdības krišana jau sen bija gaidāma, ja paraugās uz pēdējo mēnešu notikumiem.
"Tad es domāju, kādi notikumi tad ir bijuši. Izņemot to, ka ir pieņemts valsts nākamā gada budžets, es neko tādu nevarēju atrast. Acīmredzot notikumi bija tikai baumošana. Tātad secinājums - politiskās baumas spēja nogāzt valdību," sprieda Zatlers.
Savukārt Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (“Vienotība”) Latvijas Televīzijai Briselē sacīja, ka Laimdota Straujuma pēdējā laikā nesaņēma atbalstu no partijas vadības un, viņasprāt, tas “Vienotībai” ir apkaunojoši.
Pēc Zatlera teiktā, līdz ar demisiju izpildvara ir atzinusi savu nespēju. "Tādā brīdī valsts vara šobrīd pieder Valsts prezidentam. Prezidents var izmantot šo valdību veidojošo partiju nespēju, pirmkārt, lai iegūtu kādu pozitīvu momentu no tā, kas ir noticis," teica Zatlers.
Viņaprāt, pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis to arī darīs – nesteigsies, ļaus nākamās koalīcijas veidošanā iesaistītajiem "gudri izrunāties, vienam uz otru paspēlēties, vienam otru raustīt un purināt".
Pēc Zatlera domām, Valsts prezidentam šobrīd ir iespēja pielikt punktu gadiem ilgušajai praksei, kad starp Ministru prezidenta amata kandidātiem tiek minētas nereālas personas, piemēram, "Saskaņas" gadījumā tas ir Rīgas mērs Nils Ušakovs.
Proti, Valsts prezidentam, pēc Zatlera domām, ir iespēja parādīt, ka politiskā elite nav tik vārga. "Es domāju, ka viņam jāsāk no baltas lapas – [jārīko] atklātas Ministru prezidenta amata kandidātu debates," uzskata eksprezidents.
Pēc viņa teiktā, 2007.gadā – laikā, kad krita Aigara Kalvīša valdība, uz premjera amatu kandidēja trīs cilvēki, notika "reālas kandidātu debates" un uzvarēja stiprākais.
"Protams, mēs varam neko nedarīt - atnest gatavu koalīciju un gatavu premjeru, un es viņu nominēšu. Bet prezidentam šobrīd ir tik liela vara, ka partijām nāksies pakļauties tiem lēmumiem, ko prezidents pieņems," uzskata Zatlers.
Jau ziņots, ka pēc Kalvīša valdības krišanas premjera amatam vērtēta Ivara Godmaņa, Edgara Zalāna un Valda Dombrovska kandidatūra. Toreizējais Valsts prezidents Zalters valdības veidošanu uzticēja Godmanim, taču viņa valdība drīz vien krita. Pēc tam valdības veidošana uzticēta Dombrovskim.
Tāpat vēstīts, ka pirmdienas rītā no amata atkāpusies premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība"). Par savu demisiju Straujuma oficiāli paziņoja pirmdienas rītā pēc iepriekš neplānotas tikšanās ar Valsts prezidentu.
Pagaidām vislielākās izredzes kļūt par nākamo premjeru ir pašreizējam iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim ("Vienotība”), liecina politiķu teiktais LTV.
Valsts prezidentes Vējonis jau šonedēļ– ceturtdien un piektdien, 10. un 11.decembrī – pārrunās ar partijām nākamās valdības veidošanu.
