Kā jūs atceraties 4. maiju pirms 30 gadiem?
Nebija šaubu, ka rezultāts būs. Tas bija laiks, kad varēja novērtēt, kurš ir kurš un kāda būs attīstība. Sākās darbs no nekā. Nekā nebija. Absolūtais tukšums, bet arī brīva iespēja iet uz priekšu.
Jūs piekrītat, ka nobalsot "par" bija jūsu mūža svarīgākais lēmums?
To tā grūti novērtēt. Man bija pašam jālauž ceļš, mans mērķis bija iet uz priekšu. Mans lozungs visu mūžu bijis - es izvēlos un atbildu par savu izvēli. Šis bija likumsakarīgs noslēgums.
Atskatoties atpakaļ - uz šiem 30 gadiem - par ko jums ir gandarījums?
Likumsakarīgi, nopietni strādājot var tikt uz priekšu. Man bijušas vairākas pakāpes, ko gribi sasniegt, cenšoties rīkoties balansēti. Es dzīvi atceros no 1949. gada, kad nokļuvu uz izvešanu. Ar mammas un tēva pūlēm mums izdevās izbēgt no Sibīrijas un sākt dzīvi no nulles. Visu laiku es tā pakāpeniski centos strādāt, lai attīstītu sevi, piepildītu mērķus, kurus biju sev uzlics.
Ko jūs gribētu būt darījis savādāk, skatoties ar šodienas acīm?
Tagad ir tas laiks, kad var novērtēt, kas bija pareizi un nepareizi. Vērtējot savu darbību, es uzskatu, ka esmu rīkojies piesardzīgi. Viss ir balstīts un zināšanām un izglītību. Kāda tā bija, ar to mēs sākām. Mēs neejam pietiekami izglītības virzienā, lai saprastu, kā savu dzīvi ietekmēt.
Jūs pēdējos gados esat ļoti maz sniedzis intervijas, kā jums klājas, ar ko jūs nodarbojaties ikdienā?
Laikam ejot, to soģu un citu sitēju palika arvien vairāk, un pēdējie četri prezidentūras gadi manu veselību piebeidza un nodarīja daudz ļauna maniem tuvākajiem. Saprātīgāk, ja to darītu ar mēru, tāpēc, ka cieš tie, kuri nav pie vainas.
Šogad 4. maijs atšķirsies no citiem. Vai nav nedaudz skumīgi?
Simtgades uzspēlētā atbalstīšana un turpinājumā bija tik daudz svētku, ka tuvākajiem trīs četriem gadiem pietiek. Ir iespēja kontaktēties ar cilvēkiem, kurus augsti vērtēju. Es to daru. Tagad arī katrs var pārdomāt, kur viņš ir, ko darījis un ko darīt tālāk.
Kā jūs vērtējat cīņu ar jauno epidēmiju?
Cilvēks ar to ir stiprs, ka prot pavērtēt situāciju un rast risinājumu uz priekšu. Tie arī rodas. Mums ir pietiekama informācija. Tuvākajā laikā būs visi medikamenti, lai kaut kādu balansu sasniegtu. Šī būs laba mācība, ka ienaidnieks ir neredzams.
Ko jūs varētu visiem novēlēt 4. maijā?
Veselību, pārdomāt pagājušo un atrast katram ceļu uz priekšu!
