Atminoties savu vienīgo tikšanos ar Putinu 2014. gada Soču ziemas olimpiskajās spēlēs, bijušais prezidents stāstīja, ka Putinu redzējis kā ļoti par sevi pārliecinātu cilvēku.

"Tas notika pirms olimpiādes atklāšanas, pēc tam visi devās uz arēnu, kur notika atklāšana," par tikšanos ar Putinu sacīja Bērziņš. Tad eksprezidentam esot bijusi iespēja novērot, kā Krievijas prezidents vienmēr kontrolējis situāciju.

"(..) Cik informācijas ir tagad, liekas, ka viņš ir pilnīgi viens pats,"

vērtēja Bērziņš. Viņš sprieda, ka tolaik sajūta bijusi līdzīga.

"Es tos [pārējos] valdības cilvēkus nepazinu, bet to, ka viņš pilnībā viņus pārvaldīja, par to man šaubu nav. Tā ir viņa stiprā puse, ja es nekļūdos," norādīja Bērziņš.

Viņš sacīja, ka esot jautājums – kurš īsti valda Krievijā?

"Tas ir tas jautājums, kas tur īsti notiek un kas tur nosaka, – tas ir jautājums visiem pasaules drošības dienestiem, kurš tad īsti tur valda. Ir uzskats, ka viņš ir viens. Es pieļauju, ka viņš varētu būt viens," sprieda eksprezidents.

Savukārt uz jautājumu, cik tālu Putins ir gatavs iet šajā karā un kas viņu varētu apturēt, Bērziņš norādīja, ka baidās – situācija ir slikta, jo Putinam vairs neesot atpakaļceļa.

"Es pieļauju, ka [sākot karu pret Ukrainu] bija doma veidot lielāku zemi un ka tas viegli padosies, pieliks bagātību klāt un pārējais jau būs bērnu spēle," izteicās bijušais prezidents.

KONTEKSTS:

2013. gada nogalē sākās diskusija par to, vai tā brīža valsts prezidentam Andrim Bērziņam vajadzētu doties uz ziemas olimpiskajām spēlēm Sočos 2014. gada februārī. Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, kā arī vairāku citu Rietumvalstu līderi no Krievijas uzaicinājuma atteicās. Bērziņš tomēr nolēma braukt, piedalījās atklāšanas pasākumos un pat īsu brīdi tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

2022. gada 24. februārī Krievijas iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.