Viņa norādīja, ka šādu sarežģītu situāciju ir viegli izmantot, lai sarīdītu ļaudis vienus pret otriem, bet demokrātija nepieprasa, lai mēs visi domātu vienādi, tā pieprasa, lai mēs būtu spējīgi uz dialogu un kompromisu.
Vīķe-Freiberga arī uzsvēra, ka savstarpējie pārmetumi un strīdi ne pie kā nenoved, tie ir neauglīgi un neveselīgi. Cilvēki, kas uz tiem iziet, varbūt cer iegūt punktus savā elektorātā, spēlē uz potenciālo vēlētāju bailēm, dusmām, bet tie ir zemiski un lēti triki, pauda eksprezidente.
Viņa arī izteica vēlmi redzēt, ka Latvija kļūtu par paraugu citiem bēgļu uzņemšanas problēmu risināšanā, skaidrojot situāciju gan saviem tautiešiem, gan bēgļiem, stāstot, kādi ir apstākļi Latvijā. Un ja šie bēgļi būs tiem gatavi, mūsu tauta spēs viņus pieņemt, pārliecināta Vīķe-Freiberga. Būtu kauns, ja latvieši nevarētu grūtā brīdī citiem palīdzēt, viņa piebilda.
Jau vēstīts, ka valdība 3.novembrī akceptēja bēgļu uzņemšanas plānu, kas paredz sistēmu, kādā patvēruma meklētāji tiek uzņemti un integrēti Latvijas sabiedrībā. Iepriekš koalīcijā bija vērojamas domstarpības gan par kopējo summu, kādu Latvija grasās tērēt patvēruma meklētāju sistēmas pilnveidei, gan arī par bēgļu pabalsta apmēru.
Latvija paudusi gatavību brīvprātīgi uzņemt kopumā 531 personu no 120 000 bēgļu, kas atrodas Grieķijā un Itālijā. Plānots, ka pirmie bēgļi Latvijā varētu nonākt ziemas beigās.
Bēgot no pilsoņu kara Sīrijā, šo Tuvo Austrumu valsti pametuši vairāk nekā trīs miljoni cilvēku. Tikmēr no Eritrejas tās iedzīvotāji bēg represīvā politiskā režīma un dziļās nabadzības dēļ. Liela daļa cenšas nokļūt Rietumeiropā.
