Par to, ka esošajam un bijušajiem Valsts prezidentiem otrās vakcinācijas termiņš tiek pārcelts uz vēlāku laiku, viņiem bijis paziņots tikai divas dienas pirms tam, kad pote jau bija jāsaņem. Vīķe-Freiberga, kā zināms, Covid-19 pandēmijas laikā uzturas savās lauku mājās, tādēļ bija nolēmusi savlaicīgi atgriezties Rīgā.
“Es no laukiem sapakoju savu koferīti un braucu uz Rīgu. Tieši īpaši, lai šo poti nozīmētā datumā saņemtu. Nonākot uz Jūrmalas šosejas, tajā vietā, kur parādās lielā baltā zīme, kas saka “Rīga”, man pienāk īsziņa, kas saka – jūsu pote no 15. aprīļa pārcelta uz laikam 8. maiju. Un es tikko divarpus stundas esmu sēdējusi mašīnā un pirms tam visu pakojusi un kārtojusi, lai tiktu līdz savai potei,” stāstīja bijusī prezidente.
“Nu mēs zvanām uz Stradiņa slimnīcu, prasām, kas ir noticis, vai kāda nelaime? Kāpēc nevaram potēties? Stradiņa slimnīcā saka – nē, ja es gribot parastā datumā to poti saņemt – laipni lūdzam, mani gaidot. Nu es aizgāju. Pie tam ar puķēm. Tāpēc, ka es priecājos par to. Savu poti es dabūju, un tagad es esmu mierīga. Es priecājos par to, ka man stiprinās mana imunitāte, un es esmu tātad drošāka sev un neesmu risks citiem,” pauda Vīķe-Freiberga.
Eksprezidente norādīja, ka nav redzējusi pamatojumu lielākam intervālam starp vakcīnas devām: “Es varu tikai minēt, ka, iespējams, ka tagad kāds ir izteicies, ka droši vien ir ļoti labi, varbūt tuvāk tām 12 nedēļām nekā tām 9. Bet tas jau nav akmenī rakstīts, saprotiet. Tās ir tikai varbūtības. Un man šķiet, ka es vismaz personīgi neesmu redzējusi kaut kādus tādus pētījumus, kas uzrāda dramatisku starpību starp tiem, kas ir potēti ar lielāku intervālu nekā ar īsāku intervālu. Man liekas, ka te atkal viss ir mazliet neskaidri.”
Tomēr arī pēc otrās potes saņemšanas bijusī prezidente jūtas labi. Viņa atzina, ka nav bijusi nekāda reakcija, izņemot jūtīgums dūriena vietā, kas gan esot mazāks nekā pēc gripas potes.
Savukārt vaicājot Vīķei-Freibergai ieteikumu cilvēkiem, kuri šaubās par vakcināciju ar “AstraZeneca” ražoto vakcīnu, viņa atbildēja: “Šobrīd ir trešais vilnis Latvijā. Tas risks inficēties ir ļoti liels, superliels. Risks uz blaknēm ir ļoti, ļoti mazs. Mums ir risks katru dienu, ka mums uzkritīs ķieģelis uz galvas. Tas ir reāls risks. Mums ir risks katru dienu, ka var zibens kaut vai no zilām debesīm mums iespert. Tas arī ir reāls, statistiski pierādāms risks. Bet viņu ir maz. Viņu ir maz. Un šis “AstraZeneca” potes saistītais trombu risks – viņš ir reāls, bet ārkārtīgi mazs. Un, tātad, izsverot, samērojot riska svaru vienam un otram – man nav ne mazāko šaubu, ka cilvēkam ir absolūti loģiski, racionāli un pamatoti iet potēties.”
“Es domāju, ka tā ideja par dzīvo rindu ir ārkārtīgi laba. Tas temps varēja arī būt ātrāks. Paātrināt vakcinācijas tempus visā valstī ar visiem iespējamiem līdzekļiem. Man šķiet, tā ir ļoti augsta prioritāte un pilsoņu iesaistīšanās un labā griba – izmantot katru izdevību, ja viņam tiek dota izdevība potēties; es ļoti visus uzmundrinātu izmantot šo izdevību. Noteikti tas jums nāks par labu, tas nāks jūsu tuviniekiem par labu, jūsu draugiem un paziņām. Noteikti,” pauda Vīķe-Freiberga.
KONTEKSTS:
Pirmo vakcīnas devu Vaira Vīķe-Freiberga līdz ar citiem eksprezidentiem saņēma 11. februārī. Neviens no bijušajiem valsts prezidentiem pēc pirmās "AstraZeneca" vakcīnas saņemšanas nekādas ievērojamas blaknes nav izjutis.
Līdz šim ES reģistrētas četras vakcīnas pret Covid-19, ko izstrādājuši uzņēmumi “BioNTech/Pfizer”, “Moderna”, “AstraZeneca” un Beļģijas uzņēmums "Janssen Pharmaceuticals", kas ir ASV farmācijas milža "Johnson&Johnson" meitasuzņēmums Eiropā.
Liela daļa iedzīvotāju ir skeptiski noskaņota tieši pret “AstraZeneca” vakcīnām, ko veicināja informācija par retajām negatīvajām trombu veidošanas blaknēm. Lieldienu brīvdienās daudzviet pat vairāk nekā puse uz masu vakcinācijas centriem aicināto iedzīvotāju nevēlējās vakcinēties, tajā skaitā tāpēc, ka negribēja saņemt tieši “AstraZeneca” vakcīnas.
Latvijā plānots vispirms vakcinēt astoņas prioritārās grupas. Kopumā līdz vasaras beigām plānots vakcinēt ap 70% iedzīvotāju, un šī gada trešajā–ceturtajā ceturksnī varēs vakcinēt visus pārējos sabiedrības locekļus, kas vakcināciju nav saņēmuši iepriekš.
