No morālā viedokļa atteikšanās no bēgļu uzņemšanas Latviju nostāda neērtā situācijā, jo, kad zvejnieku laivās pāri vētrainai Baltijas jūrai devās latvieši uz Gotlandes salu, viņi tika uzņemti, atzina Vīķe-Freiberga.
Tāpēc Latvijai principa pēc vajadzētu uzņemt zināmu bēgļu skaitu: „Katram saprātīgam cilvēkam tas būtu saprotams kā morāls pienākums.”
Bijusī prezidente gan uzsvēra starptautisko organizāciju nozīmi darbā ar valstīm, no kurām nāk bēgļi: „Te nav jautājums par normālu imigrāciju, bet jautājums par cilvēkiem, kas kā vergi tiek transportēti kā senos laikos.”
„Ja mēs tagad uzņemtu visus, kas nāk, Eiropa tad atbalstītu vergu tirdzniecību jaunā pazīmē. Jo šie ļaudis tiek izmantoti kā vergi, no viņiem tiek izspiesta nauda,” skaidroja Vīķe-Freiberga. Tā kā tas ir saistīts ar organizēto starptautisko noziedzību, tam būtu nepieciešama ne tikai Eiropas, bet gan starptautiska sadarbība.
Jau ziņots, ka katru gadu tūkstošiem bēgļu no Lībijas pa Vidusjūru mēģina nokļūt Eiropā. Problēma ir kļuvusi tik aktuāla, ka Eiropas Savienība (ES) ir izstrādājusi speciālu programmu nelegālās imigrācijas ierobežošanai, rosinot divos gados uzņemt 20 tūkstošus bēgļu un izmitināt viņus visā Eiropā.
Latvijai būtu jāuzņem aptuveni 220 bēgļi, kuri jau ieguvuši šādu statusu, bet ES vēl nav iebraukuši, kā arī vēl 1,2% no tiem bēgļiem, kas jau ieradušies Eiropā. Latvija gan ir noraidoša pret ieceri par bēgļu kvotām, jo valstij ir ierobežotas iespējas uzņemt patvēruma meklētājus.
