Ekspremjers Gailis: «Oligarhu sarunas» – nākamo vēlēšanu sastāvdaļa

“Tā ir ar nākamajām vēlēšanām saistīta kampaņas sastāvdaļa,” šādi tā saukto oligarhu sarunu nākšanu gaismā intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” vērtēja ekspremjers Māris Gailis.

Viņš atzina, ka žurnāla "Ir" publiskotās “oligarhu sarunas”, kurās vairāku gadu garumā fiksēts Aināra Šlesera, Aivara Lemberga un viņiem tuva loka personu teiktais par ietekmes sfērām dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos, ir neētiskas un tās nav patīkami klausīties.

“Bet tas, ka iet un piketē pie ģenerālprokurora durvīm, to es uzskatu par absolūti nepareizu [rīcību]. Te mēs kaut ko varam pārmest tikai politiskajiem cilvēki, jo es esmu pārliecināts, ka tas viss tur tika izmeklēts rūpīgi un krimināla tur nav,” teica bijušais politiķis. "Katrā gadījumā spiest uz kādu linča tiesu, kā daudzi saka, tas ir absolūti nepareizi. Nu izmeklēs vēlreiz".

Šajā gadījumā esot tikai "politiska lieta" un vēlētāju ziņā ir balsot vai nebalsot par cilvēkiem, kas figurē šajās sarunās, piemēram, par Lembergu, teica Gailis, paužot pārliecību, ka publiskotās sarunas "ir ar nākamajām vēlēšanām saistīta kampaņas sastāvdaļa".

"Protams, tas viss pieder pie spēles noteikumiem. Tā tas notiek politikā. Tātad tiek izmantots katrs instruments. Un es nesaku, ka tas ir negodīgs instruments. Šinī gadījumā tās sarunas, visdrīzāk, ir patiesas.  Nu kompilētas, bet tas ir kaut kas, ko var izmantot, lai kaut kāda partija stiprinātu savas pozīcijas uz nākamajām vēlēšanām un grautu, protams, kādu citu partiju."

Gailis uzskata, ka kāds politisku interešu vadīts žurnālam ir "pametis" šīs sarunas. Ekspremjers gan neminēja, kurš tieši varētu būt ieinteresēts nopludināt šīs sarunas un to, iespējams, izdarījis.

Ekspolitiķis, runājot par "oligarhu sarunu" saturu, atzina, ka politikā vienmēr notiek sarunas aizkulisēs. "Jau [Vācijas kanclers 19.gadsimtā Oto fon] Bismarks teica - nav jāskatās, kā taisa politiku vai kā taisa desas. Tur viss kas ir." Jautāts, vai tāpat lietas kārtotas laikā, kad viņš darbojās politikā, Gailis atzina: "Nu, protams, ka tika runāts. Protams, ka tirgojāmies".

Gailis atklāja, ka "oligarhu sarunās" paustais nebija nekāds pārsteigums, jo trīs šajās sarunās figurējušie cilvēki viņam ir zināmi, no kuriem divi turpina vairāk vai mazāk veiksmīgi darboties biznesā.

"Politika nav nekāds tikumīgo jaunavu pansionāts," teica Gailis. "Bet jāsaka, ka viena lieta ir gribēt un otra lieta ir dabūt. Un es domāju, ka viņi nedabūja ne piekto daļu no tā, ko viņi tur bija iecerējuši. Ne tā koalīcija izveidojās, ne viņi tika pie amatiem un tā tālāk (..)," sacīja ekspremjers.

Jau ziņots, ka žurnāls "Ir" vēstījis “Rīdzenes sarunas”, ka tā rīcībā ir vairāku gadu garumā fiksētas Aināra Šlesera, Aivara Lemberga un viņiem tuva loka personu sarunas. Vienā no sarunām tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainars Šlesers –, kā arī pazīstami uzņēmēji esot pārrunājuši ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos

Savukārt otrajās sarunās esot apspriesta augstu amatpersonu gāšana. Visbeidzot, trešajās sarunās oligarhi esot apsprieduši, kā pārņemt varu medijos. Tāpat žurnāls publicētajos sarunu atšifrējumos atklāts, kā politiķi esot kaluši plānus par sev labvēlīga mediju tīkla būvēšanu. Sarunās esot  spriests, kurus žurnālistus paturēt darbā un kurus atlaist oligarhu pārņemtajā laikrakstā “Diena” un kādiem nolūkiem un vēstījumiem izmantot, piemēram, “Neatkarīgo Rīta Avīzi”, kas piederot sarunās uzvārdā nenosauktajam Aivaram. Izskanējis arī runas par toreizējo vēlmi “sakārtot” sabiedriskos medijos, īpaši Latvijas Televīziju, lai nodrošinātu sev vēlamu ziņu parādīšanos tās saturā.

Tostarp sarunās piedalījās tagadējais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un Zemnieku savienība), un plašu rezonansi raisīja tas, ka jūlija sākumā premjera īslaicīgās prombūtnes laikā Dūklavs uzņēmās viņa pienākumus.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atklāja - daļa publiskoto sarunu nemaz nebija KNAB izmeklētajā krimināllietā, kuru pierādījumu trūkuma dēļ prokuratūra un paši izmeklētāji.

Reaģējot uz to KNAB jaunais priekšnieks Jēkabs Straume nesolīja atjaunot izmeklēšanu lietā, taču KNAB solīja pārbaudīt to autentiskumu, iespējamo noplūdi un arī sarunās izpausto informāciju. Savukārt Saeimā sarunu izpētei izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti