Šonedēļ Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir aicinājis politiskās partijas līdz nākamās nedēļas sākumam vienoties par vienu premjera kandidātu. Tagad partijas turpinās sarunas, iespējams, paplašinot izskatāmo kandidātu loku.
Krištopans redz vien emocionālus paziņojumus
Bijušais Ministru prezidents Vilis Krištopans atceras, ka piedalījās sešu valdību veidošanas sarunās, “tā sagadījās, Birkava, Gaiļa, mana valdība, Šķēles valdība..”
„Bet mēs ļoti profesionāli runājām par šīm lietām. Budžeta deficīts, ārējais parāds, nacionālās intereses, kā palielināsim ekonomiku,” apgalvo Krištopans.
“Šobrīd es redzu tikai emocionālus paziņojumus. Viens saka, ka visiem vajadzētu pie ugunskura satikties, parunāties.
No malas skatoties, es neredzu pašu galveno – to spēju un profesionālo mākslu pārvaldīt šo zemi. Es neredzu pašlaik!” saka Krištopans.
Viņš šobrīd ir uzņēmējs un televīzijas raidījuma vadītājs. Viņš kritizē politiķu nostāju, mēģinot izveidot Ministru kabinetu. Viņaprāt, pārāk ilgi politiskie paziņojumi pēc vēlēšanām atgādina priekšvēlēšanu posmu.
„Piemēram, [“KPV LV” līderis Aldis] Gobzems iznāk un paziņo pēc tikšanās ar prezidentu: es nekad [“Attīstībai/Par” pārstāvja Arta] Pabrika valdībā nestrādāšu. Tad kad nominēs Gobzemu, Pabrikam vajadzētu paziņot analoģiski,” spriež Krištopans.
“Tā nedara! Galu galā - tev ir tikai 16 balsis. Vēl atceramies vēsturi no 1990. gada, tās frakcijas izjūk, tiklīdz uzpūš stiprāks vējš,” atgādina bijušais politiķis.
Kurš būs nākamais kandidāts, par kuru partijas varētu vienoties, šobrīd pateikt grūti. Krištopana ieskatā būtu labāk, ja tas būtu kāds ar biznesa domāšanu apveltīts cilvēks.
“Visiem patīk šovs. Šo ieliek, šis neizveidoja valdību. Ieliksim nākamo. Šis arī. Tad ieliksim kādu ģēniju. Es ar` gribētu, lai nāk tāds ar čempiona tvērienu, kurš pasaka: mēs būsim pirmie starp 28 Eiropas Savienības valstīm. Jā tāds parādīsies - ok, ja neparādīsies, būs ārkārtas vēlēšanas,” prognozē Krištopans.
Repše: Ārkārtas vēlēšanu risks liks partijām vienoties
Ārkārtas vēlēšanu risks ir gana spēcīgs motivācijas rīks, kurš liks partijām vienoties par valdības aprisēm. Tā uzskata Einars Repše, kurš par premjeru kļuva 2002. gadā. Šobrīd viņš ir apvienības „Attīstībai/Par!” biedrs.
“Valdība noteikti tiks izveidota, jo partijas nav ieinteresētas šobrīd iet uz ārkārtas vēlēšanām. Domāju, ka rezultāti varētu stipri atšķirties tām partijām, kuras nav spējušas izveidot valdību. Līdz ar to ārkārtas vēlēšanas vienmēr ir drauds, kurš mobilizēs partijas un liks meklēt kādu kompromisu. Cits jautājums, cik tā valdība būs ilgstoša un stabila. To laiks rādīs,” pauž Repše.
“Patlaban vēlētāji ir ievēlējuši Saeimu. Kāda viņa ir, tāda viņa ir, ar visām ietilpstošajām personālijām. Patlaban ievēlētajiem deputātiem jāmeklē kopīgie pieturas punkti, lai varētu valdību tomēr izveidot,” uzskata bijušais premjers.
Repšes vērtējumā šībrīža sarunas ir sarežģītas un tajās ir vērojams diplomātijas trūkums. Tomēr šāds iznākums ir likumsakarīgs proporcionālajā vēlēšanu sistēmā.
Runājot par potenciālo premjera kandidātu, ekspremjers uzskata, ka tam ir jābūt partijas virzītam.
Birkavs: Steiga un nesapratne
“Pagaidām valdības veidošanā ir vērojama steiga un nesapratne,” secina trešais Latvijas Radio uzrunātais bijušais premjers Valdis Birkavs.
Tas, ka valsts ekonomika uzrāda pozitīvus rādītājus, varētu novērst politiķu uzmanību no problēmu risināšanas, viņš saka. Tomēr partijām jāvienojas par darbiem, kas jāveic nekavējoties.
„Latvijas prestižs pasaulē ir ļoti zems un kļūst zemāks. Investīciju portfelis ir tik mazs, ka viņu ar mazo pirkstiņu var panest. Ir daudz darāmo lietu. Bizness gaida, iedzīvotāji gaida, Latvija gaida. Te nav vietas ambīcijām,” uzsver Birkavs.
Birkavs uzskata, ka - līdzīgi kā viņš pats savulaik - nākamais premjers varētu vadīt arī mazākuma valdību.
„Uz tās bāzes strādāja mana mazākuma valdība. Jo mēs vienojāmies par lietām pat ar opozīciju, kas ir valstī nepieciešams nekavējoties,” atceras Birkavs.
Jautāts, vai, viņaprāt, var vienoties ar „Saskaņu” par atbalstu kaut kādos jautājumos, tostarp valdības, Birkavs saka: “Neapšaubāmi”.
“Man šķiet, ka tie, kas velk sarkanās līnijas, pieļauj vienu kļūdu. Viņi identificē partiju, kas lielā mērā pārstāv Latvijā dzīvojošos krievu tautības iedzīvotājus, ar Krieviju. Viņiem šķiet, ka, cīnoties pret „Saskaņu”, viņi cīnās pret Krieviju, un tas ir nepareizi,” skaidro Birkavs.
Līdzīgi kā Valsts prezidents bijušais premjers par risinājumu neuzskata ārkārtas parlamenta vēlēšanas lai arī piebilst: „nekad nevajag novērtēt par zemu pārāk lielas politiskās ambīcijas”.
KONTEKSTS:
Pusotru mēnesi pēc 13. Saeimas vēlēšanām valdības veidošanas sarunas atkal nonāca strupceļā. Pēc vēlēšanām uz premjera amatu nopietni pretendēja trīs politisko spēku pārstāvji – Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns, “KPV LV” pārstāvis Aldis Gobzems un “Attīstībai/Par!” pārstāvis Artis Pabriks. Mēnesi partijas nespēja vienoties par koalīcijas aprisēm, un Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja Bordānu veidot valdību, taču viņam tas neizdevās.
Pēc Bordāna neveiksmīgā mēģinājuma Vējonis 20. novembrī nolēma nevirzīt ne Gobzemu, ne Arti Pabriku premjera amatam, bet aicināja partijas aktīvāk strādāt, lai izveidotu valdību, dodot tām nedēļu laika līdz 26. novembrim.
