Pagājušā gada vidū valdība lēma eksportētāju atbalstam novirzīt 51 miljonu eiro. Eiropas Komisijas akceptētie valdības lēmumi pardzēja, ka naudai varēja pieteikties uzņēmumi, kuri Covid-19 pandēmijas dēļ piedzīvoja apgrozījuma kritumu. Viens uzņēmums varēja saņemt ne vairāk kā 800 000 eiro. Maksimālo summu saņēmuši divi – mēbeļu ražotājs SIA “Kvist” un kravu pārvadātājs SIA “Kreiss”. Naudu bija iespējams izlietot tikai darbinieku algām.
SIA “Kreiss” pārstāvis Sergejs Zaļizko norādīja: “SIA “Kreiss” ļoti spēcīgi izjuta Covid-19 ietekmi tā pirmajos mēnešos, kad Eiropas pārvadājumu biznesā valdīja liels apjukums, pieprasījuma kritums un neskaidrība par nākotni. Bijām pat spiesti apturēt vairākus simtus kravas mašīnu, par kurām turpinājām veikt līzinga maksājumus. Atbalsts 800 000 eiro apmērā deva iespēju amortizēt ienākumu kritumu – varējām saglabāt darba vietas saviem darbiniekiem, lai kopīgi pārdzīvotu šo dzīves vētru.”
Arī SIA “Kvist” atbildēja, ka atbalsts bijis ļoti nozīmīgs, jo pērnā gada otrajā ceturksnī apgrozījums nokrities par trešdaļu.
Trešo lielāko atbalstu no programmas saņēma akciju sabiedrība (AS) “Latvijas Balzams” – 750 000 eiro. Vēl starp lielākajiem atbalsta saņēmējiem ir firmas “Dynatech”, “Pindstrup Latvia”, “Dinex Latvia” un “Primekss”.
Kopumā gan programma izrādījās mazāk pieprasīta, nekā plānots. No paredzētā 51 miljona eiro 20 miljoni palikuši pāri.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja atzina: “Kad tika veidota atbalsta programma, tā tika balstīta uz tādu maksimālu aprēķinu, ietverot prognozi, ka ekonomiskā situācija programmas realizācijas laikā var arī pasliktināties.”
Lai gan atbalsts bija paredzēts tieši eksportējošajiem uzņēmumiem, naudu saņēmusi arī Ventspils brīvostas pārvalde. Programmas administrators LIAA pārvaldes pieteikumu atzinusi par atbilstošu visiem noteikumiem un izmaksājusi 305 651 eiro.
LIAA direktors ir arī Ventspils brīvostas pārvaldes valdes loceklis Kaspars Rožkalns.
Aģentūra uzsvērusi, ka direktors lēmumā par atbalsta piešķiršanu pārvaldei nav piedalījies. Programmas noteikumi neizslēdza iespēju naudu izmaksāt arī publisko tiesību subjektam, kāda ir brīvostas pārvalde.
“Ventspils brīvostas pārvalde iesniedza visu nepieciešamo dokumentāciju, kas apliecina, ka viņi kvalificējas atbalsta saņemšanai, pievienojot arī pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas, kas apliecināja, ka viņu eksporta apjoms ir lielāks nekā miljons eiro,” norādīja Strupkāja.
Ventspils brīvostas pārvalde norādīja, ka nodrošina pakalpojumus ārvalstu kompānijām, tāpēc tā kritērijiem atbilst. Par programmā pāri palikušajiem 20 miljoniem eiro Ekonomikas ministrija (EM) atklāja, ka jaunu atbalsta programmu eksportētājiem vairs neveidos tāpēc, ka šobrīd eksportētāji var izmantot arī grantus par apgrozījuma kritumu, kas pienākas visiem.
“Mums milzīgas investīcijas aiziet citās Covid-19 atbalsta programmās. Pārplānojot budžetu, noteikti šos [20 miljonus] var novirzīt jau esošo programmu realizācijai, vai domājot jau par lielākām atbalsta programmām pēc Covid-19,” atzīmēja EM valsts sekretārs Raimonds Aleksejenko.
Lēmums, kam atlikušos 20 miljonus izlietot, būs valdības ziņā.
KONTEKSTS:
Valdība 2020. gada jūlija vidū nolēma atvēlēt eksportējošo uzņēmumu atbalstam 51 miljonu eiro.
Atbalstam varēs pieteikties eksportējoši uzņēmumi:
- kuru preču un pakalpojumu eksporta apjoms 2019. gadā sasniedza vismaz 1 miljonu eiro;
- kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības Covid-19 krīzes ietekmē vienā mēnesī laika periodā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājušies par 20%;
- kuru darbiniekiem izmaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa, par kuru ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro;
- kuriem uz iesnieguma iesniegšanas dienu nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parāds, kas kopsummā pārsniedz 1000 eiro, izņemot nodokļu maksājumus, kuriem ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu vai noslēgts vienošanās līgums.
Atbalstu - vienreizēju grantu jeb dāvinājumu darba samaksas kompensēšanai - uzņēmējs saņems 25% apmērā no 2019. gadā nomaksātām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet ne vairāk kā 800 000 eiro. Atbalsta summu saimnieciskās darbības veicējs saņems vienā maksājumā, un tā obligāti būs jāizlieto līdz gada beigām.
