Valsts amatpersonām, tajā skaitā Valsts prezidentam, Saeimas un pašvaldību deputātiem, prokuroriem un tiesnešiem katru gadu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir jāiesniedz amatpersonas deklarācija – dokuments, kurā viņi norāda ziņas par saviem ienākumiem, ienākumu avotiem, parādsaistībām, darījumiem un radiniekiem.
Sagaidāms, ka šāda deklarāciju būs jāiesniedz arī topošo Augstskolu padomju locekļiem, jo arī viņiem ir paredzēts amatpersonas statuss. Deklarācijām ir gan slepena, gan publiski pieejama daļa.
Taču Saeimā patlaban tiek skatīti grozījumi, kas šo publiski pieejamo informācijas daļu paredz būtiski ierobežot.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Pirmās pārvaldes priekšniece Anna Aļošina pauda: "Tieši deklarācija atklāj valsts amatpersonas interešu loku un ļauj izsekot mantiskā stāvokļa izmaiņām. Deklarācija var atklāt, ka patiesībā valsts amatpersona dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Proti, izdevumi var būt lielāki par ieņēmumiem. Un tas liek uzdot jautājumu: vai nav bijuši kādi nedeklarēti ienākumi valsts amatpersonai? Vai pat, iespējams, tas ir mēģinājums legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus."
Saeimas deputāte un bijusī Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska norādīja, ka gadiem ilgi augstskolu sistēma ir bijusi noslēgta. Sabiedrībai nebija iespēju piedalīties tās pārvaldē, un tas esot traucējis attīstībai. Risinājums ir piesaistīt speciālistus no privātā sektora darbam augstskolu padomēs. Un viņi, visticamāk, nevēlēsies strādāt, ja visai sabiedrībai būs jāatklāj informācija par saviem ienākumiem.
"Ja nemainīsies nekas tieši šai konkrētajā amatpersonas statusā, mēs principā padomē iegūsim cilvēkus, kas ir tie paši nozares spēlētāji, kuri principā neizmainīs jau to ceļu, kādā augstskolas ir sākušas iet. Un tāpēc bija ļoti svarīgi, lai šie spēlētāji parādās arī no citām nozarēm," sacīja Šuplinska.
Eksperti uzskata, ka tas gan nemazina sabiedrības vajadzību iegūt informāciju par amatpersonu mantisko stāvokli.
"Providus" asociētais pētnieks Valts Kalniņš norādīja: "Ir tiešām svarīgi, lai augstos amatos esoši cilvēki rīkotos sabiedrības interesēs un lai sabiedrība varētu pārliecināties, ka viņi tiešām rīkojas sabiedrības interesēs."
Taču daži diskusijas dalībnieki šaubījās, vai sabiedrībai vispār ir aktuāls jautājums par publiski pieejamām amatpersonu deklarācijām.
Saeimas deputāts Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") vaicāja: "Sakiet, lūdzu, cik ir bijuši gadījumi, kad sabiedriskās kontroles, nerunājot par KNAB, nerunājot par VID, bet sabiedriskā kontrole ir konstatējusi: "Oho! Valsts amatpersonai, senāta loceklim, kas lemj par budžetu, par naudu, par mantu, nu, tur gan ir kaut kas aizdomīgs noticis ar viņa mantu vai kaut ko tamlīdzīgu." Cik tādi gadījumi ir bijuši?"
Grozījumi interešu konflikta likumā pagaidām ir apstiprināti pirmajā lasījumā. Šī redakcija paredz, ka izmaiņas attiektos ne tikai uz augstskolu padomju locekļiem, bet arī uz citām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomēm, piemēram, "Latvenergo", "Latvijas dzelzceļš" "airBaltic".
Otrajam lasījumam Izglītības un zinātnes ministrija gan ir iesniegusi grozījumus, kas attiecas tikai uz augstskolu padomēm.
