Panorāma

Zolitūdes lietā pārtraukums līdz augustam

Panorāma

Panorāma

Vai pēc vidusskolas uzreiz jāstudē?

Vai pēc vidusskolas uzreiz jāstudē?

Teju ceturtā daļa 12. klašu beidzēju, kurus aptaujājuši "Swedbank" Finanšu institūta eksperti, vēl maijā nebija izlēmuši, vai vispār kaut kur mācīsies tālāk. Uz laiku vai vispār pārtraukt mācības ir riskants solis, uzskata gan aptaujas veicēji, gan jauniešu nodarbinātības eksperts.

Maijā veikta aptauja liecina, ka 33% jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem šobrīd nezina, vai pēc vidusskolas turpinās mācīties, bet 13% jau izlēmuši, ka tūlīt pēc skolas meklēs darbu.

"Ja mēs tieši vēl paanalizējam 12.klases absolventus, tad mēs redzam, ka viņi izteikti mazāk norāda uz to, ka labi apmaksāta darba iegūšanai svarīga ir izglītība.

Tur ir ārkārtīgi mazs procents vidusskolēnu, kuri šim apgalvojumam piekrīt. Vairāk tieši 12. klašu absolventu piekrīt apgalvojumam, ka labi apmaksāta darba iegūšanai ir vajadzīga darba pieredze un arī personības īpašības," teica "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Pieredze un personība nenoliedzami ir būtiska, taču ar to diez vai būs gana.

"Jo, runāsim godīgi, vidusskolēnus bez profesionālās kvalifikācijas, kas viņiem nav, neviens tirgū negaida. Un, ja mēs paskatāmies uz Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, tad no 15 līdz 24 gadiem jaunieši, kuriem nav profesionālās kvalifikācijas, ir pārsvarā bez darba. Viņš var pretendēt tikai uz mazkvalificētu darbu, par ko, es domāju, viņš nebūs priecīgs," sacīja "Prakse.lv" valdes loceklis Jānis Logins.

Logins iesaka – ja nav skaidrības, ko tieši gribas studēt, vismaz iegūt kādu profesionālo kvalifikāciju, kas prasa gadu, pusotru. "Swedbank" eksperte uzskata, atsevišķās situācijās pauze no mācībām var attaisnoties.

"Tas viss būs noteikti atkarīgs no tā, kā tiek šis "pauzes" laiks aizpildīts, jo faktors numur viens – ir svarīgi, lai šī pauze ir īslaicīga, lai tā neievelkas, un lai tā ir pavadīta lietderīgi, jo, ja ir tāds ļoti skaidrs un detalizēts plāns, ko tad tieši mēs darīsim tajā pauzes laikā, tad es teiktu, ka tas attaisno sevi. Bet, no otras puses, tā ir tāda staigāšana pa plānu ledu, un ir risks papildināt jauniešu bezdarbnieku rindas," atzina Kropa.

"Godīgi sakot, šie dati ne par ko labu neliecina. Tas liecina tikai par to, ka pamatskolā un vidusskolā ir bijis nepietiekams karjeras atbalsts un to, ka šiem jauniešiem būs diezgan problemātiski iekārtoties darbā," lēsa Logins.

Ekspertu ieskatā, dažādu profesiju iepazīšanai tematiskas stundas skolās būtu jāievieš katru nedēļu jau no pamatskolas, pretējā gadījumā lielai daļai jauniešu ir visai ierobežots priekšstats par lietām, ko viņi dzīvē varētu darīt.

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti