Panorāma

Panorāma

Panorāma

Saeima lems par tautas vēlētu prezidentu

Kā vērtēt pašvaldību vēlēšanu kandidātus?

Ekspertu ieteikumi: ko iekļaut kritēriju sarakstā pirms izvēles pašvaldību vēlēšanās

Pirms izvēles 3.jūnijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās kritēriju sarakstā var iekļaut pašreizējās vietvaras paveikto, alternatīvas iespējas un arī to, vai spēki, kas pretendē uz varu  pašvaldībā, plāno sadarboties ar citām pašvaldībām, iesaka eksperti. 

Politoloģe Iveta Kažoka nesenā pētījumā izveidojusi kritēriju sarakstu, pēc kuriem var vērtēt pašvaldības līdzšinējo darbu, viņa uzsver – pirmais vērtīgais rādītājs, protams, ir paša izjūtas, vai pa šiem četriem gadiem dzīve pašvaldībā uzlabojusies. Taču ir arī citi atskaites punkti.

“Vai tad, ja cilvēkam ir kāda problēma, tā tiek ātri risināta? Vai pašvaldības dokumenti ir publiski pieejami? Vai vispār pašvaldība ir orientēta uz sadarbību ar cilvēkiem vai uz konfrontāciju ar iedzīvotājiem, vai vispār neliekas ne zinis, ka iedzīvotājiem ir kādas vēlmes un vajadzības?” izvērtēšanas vērtus jautājumus uzskaita politoloģe.

Vēl viens kritērijs ir – vai no savas pašvaldības esat dzirdējuši attīstības plānus ilgākam laikam, ne tikai uz savu sasaukumu? Tas varētu liecināt, ka deputāti vairāk domā nevis par īstermiņa prestižu, bet par novada vai pilsētas attīstību. Ja uz vairākumu šo jautājumu atbildes ir negatīvas, ir vērts nopietni ķerties pie citu kandidātu vērtēšanas.

“Paskatīties – vai varbūt nav pēkšņi uzradusies pašvaldībā kaut kāda cienīga alternatīva esošajai varai. Un tad ir jāpaskatās, kas ir tie cilvēki, kāda ir viņu biogrāfija – vai var viņiem uzticēties, vai labāk ne,” iesaka Kažoka.

Latvijas Televīzijas projektā “Tautas panorāma”, intervējot cilvēkus novados, varēja redzēt, ka daļā pašvaldību cilvēkiem iegalvots, ka vietējā vara neko nespēj - tik, cik valsts piešķir, tik arī izlieto, bet visas problēmas ir valdības līmenī.

“Ja pašvaldības neko nevar panākt, kāpēc viņas eksistē?” tā retoriski vaicā sociālantropologs un pilsētpētnieks Viesturs Celmiņš.

Viņš uzskata – plauks tās pašvaldības, kas mācīsies sadarboties.

“Ne visas pašvaldības ir vienlīdz stipras visās lietās. Dažās ir labākas slimnīcas, dažās ir labākas skolas, dažās labāki apstākļi uzņēmējiem. Un tie spēki vai tie trauki ir jāsavieno,” uzskata Celmiņš.

“Es domāju, ka tas viensētas princips Latvijā darbojas ļoti spēcīgi. Mēs meklējam sadarbību tikai tad, kad apstākļi kļūst arvien grūtāki. Es domāju, ka šis laiks vienkārši piespiedīs pašvaldības sadarboties. Un es domāju, ka mums ir piemēri, kur vietējā pārvaldība meklē kontaktus un meklē iespējas gan Eiropas finansējuma piesaistē, gan apsaimniekošanā, gan teritorijas attīstībā,” saka Celmiņš.

Tāpēc pētnieka ieteikums ir vērtēšanas kritēriju sarakstā ievietot arī jautājumu – vai kandidāti plāno sadarboties ar kaimiņu pašvaldībām, lai katram būtu pieejams plašāks izglītības, darba, veselības un citu pakalpojumu klāsts.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti