Lai gan sākotnēji Ūdra izvaicāšanai tika ieplānotas divas tiesas sēdes, jautājumu bija daudz, un kopumā viņš liecināt ieradies piecas reizes.
Ūdris tikai otrdien sniedza komentārus žurnālistiem.
“Būvniecība kā tāda, runājot par konkrētām konstrukcijām, nevarēja notikt, kamēr nav šīs dokumentācijas sagatavotas.
Tur bija diezgan daudz personu, kurām bija jāstrādā ar šo dokumentāciju,” norādīja Ūdris.
“Tas, kas tika realizēts, īstenībā nebija izprojektēts līdz galam. Daļa darbību tika veiktas, pamatojoties uz pieņēmumiem. No normatīvā regulējuma prasībām izriet ļoti stingri nosacījumi attiecībā uz mezgla stāvokļa kontroli. Jāveic vesela virkne dažādu procedūru, tam visam ir jābūt fiksētam pārbaužu aktos, turklāt runa ir, ka to veic vairākas personas.
Kā noskaidrojās, tad acīmredzami nekādas šādas pārbaudes, ko prasīja būvprojekta konstruktīvajā daļā ierakstītais nosacījums par montāžas precizitāti, nekādas pārbaudes netika veiktas,”
pauda Ūdris.
Noslēdzošajā reizē savus jautājumus ekspertam drīkstēja uzdot apsūdzētie, un šo iespēju izmantoja divi no deviņiem apsūdzētajiem. Taču pēc tiesas sēdes bijušais Rīgas būvvaldes būveksperts Jānis Balodis un „CM Consulting” būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš komentārus atteica. Tāpat atbildēt uz Latvijas Radio jautājumiem nevēlējās viņu advokātes. Komentāros skops šoreiz bija arī prokurors Agris Skradailis, kurš iepriekš teica - Ūdra liecības apstiprinot pirmstiesas izmeklēšanas laikā gūtos secinājumus.
“Šie skaidrojumi, kas aizņēma piecas dienas, nevar ietilpt parastā aprakstā ekspertīzes plašajā atzinumā, kas tomēr sastāv no trim sējumiem. Viņi viennozīmīgi ir mums nozīmīgi, svarīgi, un mūsu pārliecību tas tikai un vienīgi stiprina,” sacīja Skradailis.
Ekspertam nācās ne tikai detalizēti atbildēt par ekspertīzes saturu, bet arī aizstāvēt savas kompetences un zināšanas šādu ekspertīzi vispār veikt. To apšaubīt centās vairāki apsūdzētie un viņu aizstāvji. Otrs lielākais strīdus punkts ir par eksperta apgalvojumu, ka būvobjekta dokumentācijā nav atrodams vitāli svarīgs rasējums – kā precīzi samontējamas jumta metāla sijas jeb kopnes. Bez šāda rasējuma būvniecība vispār nedrīkstēja notikt, norāda eksperts. Apsūdzētā būvdarbu vadītāja Staņislava Kumpiņa advokāts Juris Dzelme ekspertam pārmet tendenciozitāti un nepatiesas informācijas sniegšanu, jo minētie rasējumi eksistējot. Tikmēr vairāki citi lietas dalībnieki, līdzīgi kā eksperts, šādu dokumentu nav atraduši.
"Galvenās iekšējās pretrunas – kā norādīja eksperts Ūdris, tad kopņu vidējais mezgls nebija izstrādāts projekta stadijā, kam galīgi nevar piekrist. Kā atzina projektēšanas grupas ekspertīze, tad kopņu vidējais mezgls tika izstrādāts un tika samontēts atbilstoši projektam (..)," teica Dzelme. Ūdra teikto par to, ka trūkst dokumentu, kurā redzams, kā šis savienojums ir konkrēti uzrasēts, Dzelme sauc par nepatiesu.
Advokāta aizstāvamais uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš tiek apsūdzēts par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kas izraisīja smagas sekas. Taču šobrīd nav arī skaidrs, kam kopņu savienojuma rasējumi vispār bija jāizveido – projekta autoram Ivaram Sergetam vai ražotājam “Vikom industry”, kas šādu risinājumu piedāvāja. Savukārt visa būvniecības procesa atbilstība dokumentācijai bija jāveic uzraugiem. Ūdris uzskata, ka, vadoties pēc lietā atrodamajiem dokumentiem, ēku nemaz nebija iespējams uzbūvēt. "Ļoti vitāli svarīgi rasējumi nav atrasti. Bez šiem rasējumiem korekti un atbilstoši normatīvajam regulējumam šīs kopnes samontēt nevarēja," pauda Ūdris.
Kopņu savienojuma vietas rasējumu lietas materiālos nav izdevies atrast arī citiem lietas dalībniekiem, to apliecina, piemēram, apsūdzētā Ivara Sergeta advokāts Artūrs Zvejsalnieks un prokurori. "Tad lai šāds rasējums tiek uzrādīts, un tad risināsim jautājumus tālāk. Man ir grūti atbildēt par to, ko kāds ir teicis ārpus tiesas sēdes," pauda advokāts Kaspars Cakuls.
SIA „Maxima Latvija” advokāti vaicāja par nogruvuma iespējamo saistību ar trauksmes signalizāciju.
“Eksperts pieļāva, ka tas varētu būt saistīts ar topošo nogruvumu, bet savukārt viņš atsaucās uz speciālistu Orlovu, kurš jau ir pratināts šajā tiesas procesā. Viņš ļoti skaidri izskaidroja, no kuras ēkas daļas, tātad - no pagraba stāva ir nācis signāls uz ugunsdrošības signalizācijas paneli. Kādēļ viņš ir nācis, tātad saistībā ar problēmām ar sūkni,” pauda Berezins.
Šādu versiju, ka signalizācijai nebijis saistības ar konstrukciju nobīdēm pirms gada tiesai izteicis uzņēmuma „Vesmann” tehniķis Ivars Orlovs.
Trešdien tiesa sāks uzklausīt pēdējo no kopumā desmit ekspertiem. Tiesā liecināt jāierodas būvniecības ekspertam Artim Dzirkalim, kas vadījis otru ekspertu grupu. Viņu plānots izvaicāt līdz nākamajai otrdienai, kad gaidāma pēdējā tiesas sēde šajā gadā.
Jau ziņots, ka pēc četru mēnešu pārtraukuma atsākusies Zolitūdes traģēdijas iztiesāšana. Uz tiesu tika saukti eksperti, kas izmeklētāju uzdevumā veica ekspertīzes, lai noteiktu lielveikala sabrukšanas cēloņus. Viens no ekspertiem tiesā norādīja – pārslodze bija tāda, ka jumts jebkurā gadījumā būtu iegruvis.
Lai skatītu apjomīgo lietu par Zolitūdes traģēdiju, kurā zem veikala "Maxima" iegruvušā jumta dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl desmitiem tika ievainoti, tiesa uz pirmo sēdi sanāca pērn 8.decembrī. Sākotnēji tiesā skatīti procesuāli jautājumi, bet pēc vairākiem mēnešiem sākta cietušo un liecinieku nopratināšana.
