Pirms mēneša mežsaimniekiem tika atgādināts, ka kritušās egles jāaizvāc līdz 1. aprīlim. LLKC Mežu konsultāciju pakalpojumu centra direktors Raimonds Bērmanis norādīja, ka, ņemot vērā neseno vēju, tas neesot tik vienkārši.
"Salīdzinoši mierīgi situācija izskatās Kurzemē un Zemgalē, arī Vidzemes centrālajā daļā, bet īpaši Sēlijā un Vidzemes rietumu daļā svaigo egļu bojājumu pieaugums ir ievērojams," norādīja Bērmanis. Viņš piebilda, ka šajos reģionos esot īpaši jāseko līdzi, kā situācija izskatīsies šogad, un daudz kas esot atkarīgs no laikapstākļiem.
"Tā nav vienkārša lieta. Ziemā un pavasarī nav bijušas lielas vētras, bet ir vairāki un bieži stiprie vēji. Arī šis vējš, kas bija aizvadītajā nedēļas nogalē, – daudzas egles, koki, kas ir jau pie veiktiem izcirtumiem, ir izgāzti," sacīja Bērmanis. Viņš norādīja, ka esot arī daudzas egles gāztas mežaudzēs vidū, kur nav bijusi veikta nekāda saimnieciskā darbība.
Bērmanis piebilda, ka bažas esot arī par mizgraužu izplatības palielināšanos. Koki esot jāsagatavo, lai tos padarītu neinteresantus mizgraužiem.
Eksperts skaidroja, ka stiprie vēji ir klimata pārmaiņu rezultāts un tā ir viena no lietām, ar ko turpmāk mežsaimniecībā būšot jārēķinās. "Šo ziemu no sala viedokļa bija grūti nosaukt par ziemu; lai vai kā, klimata pārmaiņas visvairāk ietekmē egli," uzsvēra Bērmanis.
Viņš piebilda, ka tam esot jāpievērš papildu uzmanība, jo egle ir viena no saimniecībā nozīmīgākajām koku sugām.
