Rīta intervija

Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs par pašvaldību referendumu likumu

Rīta intervija

LVRA izpilddirektore Santa Graikste par Nodomu protokolu starp FM un viesmīlības nozari

Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks par prezidenta vēlēšanu

Eksperts: Tautas ievēlēts prezidents – pussolis uz «vadonības režīmu»

Piešķirot tiesības tautai ievēlēt Valsts prezidentu, vajadzētu mainīt pastāvošo kārtību, un tas būtu pussolis uz "vadonības režīmu", intervijā Latvijas Radio pauda Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks, vērtējot Saeimā iesniegtos Satversmes grozījumus par tautas vēlētu prezidentu.

"Tautas tieši ievēlēts prezidents nozīmē mainīt esošo kārtību, tas ir pussolītis uz vadonības režīmu. Principā tāds ir iespējams, bet tas ir atkarīgs no kultūras telpas, no cilvēku savstarpējām attiecībām. Ja tās ir cieņpilnas, tad jā, bet, ja tās vēl nav cieņpilnas, tad labāk nē," teica Dravnieks.

Pēc viņa teiktā, "vienvadība" vairāk ir raksturīga Āzijas valstīm. Laikā, kad lēmumi jāpieņem operatīvi, tad šāda sistēma ir efektīvāka. "Vienvadība ir uz citu uzklausīšanas rēķina," teica Dravnieks, norādot, ka līderis agrāk vai vēlāk kļūdās, un, jo līderis ir ietekmīgāks, jo kļūda var atstāt smagākas sekas uz sabiedrību kopumā.

"Demokrātiskā sabiedrībā ir pieņemts sarunāties, izsvērt dažādus viedokļus," teica Publisko tiesību institūta direktors.

Savukārt Satversmes grozījumus par atklātām prezidenta vēlēšanām Saeimā Publisko tiesību institūta direktors vērtēja atzinīgi, jo līdzšinējie aizklātie balsojumi par prezidentu ir radījuši šaubas. Ja dīvaini balsojumi aizklātajās vēlēšanās atkārtojas, tad prezidenta ievēlēšanas kārtība ir jāmaina, uzskata Dravnieks.

"Tas [atklāts balsojums] samazina manipulācijas iespēju. Tam ir arī zināma politiskā jēga, jo tomēr Valsts prezidents ir tāda diezgan centrāla figūra Latvijas politiskajā sistēmā. Un tad arī Valsts prezidentam ir saprotams, kas tad īsti viņu atbalsta, ar ko viņš var rēķināties. Ja gadījumā ievēlēšana ir aizklāta un ar šādiem, es atvainojos, šmuguļiem, tad tu vairs nevari saprast, kam tu vari ticēt, uz ko tu vari paļauties.

Valsts prezidenta gadījumā atklātas balsošana būtu ne tikai pieļaujama, bet pat vēlama," sacīja Dravnieks.

KONTEKSTS:

Grozījumus Satversmē gan par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām, gan tautas vēlētu prezidentu Saeimas skatīs ceturtdien, 20.septembrī.

Aizvadītajā nedēļā Saeimas Juridiskā komisija deputātu kvoruma dēļ nevirzīja uz priekšu Satversmes grozījumus par atklātām prezidenta vēlēšanām, jo uz sēdi bija ieradušies tikai četri no 10 deputātiem. Drīz pēc tam Saeimā tika iesniegti Satversmes grozījumi par tautas vēlētu prezidentu. Tos sagatavojis Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Valdis Kalnozols, kurš noliedz, ka nācis klajā ar šādu iniciatīvu, lai nepieļautu grozījumu pieņemšanu par atklātām prezidenta vēlēšanām Saeimā.

Satversmē noteikto Valsts prezidenta ievēlēšanas modeli un pilnvaru apjomu vairākkārt mēģināja pārskatīt gan pirmajā neatkarības laikā, gan pēc neatkarības atjaunošanas, nosakot, ka Valsts prezidentu ievēl tauta, nevis Saeima.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt