Ziņots, ka izskan aicinājumi 1. maiju izņemt no oficiāli svinamo dienu saraksta un pieļaujams, ka šis ir pēdējais gads, kad 1. maijs Latvija ir brīvdiena.
Pleps akcentēja, ka Latvijai ir pamats lepoties ar savu Satversmi: tā ir devītā vecākā Eiropā, tātad ar tradīcijām un vēsturi, tā ir bijusi spēkā okupācijas laiku, un tā nodrošina pašu galveno: “stabilu valsts iekārtu, kurā tiek aizsargātas cilvēktiesības”.
Vienlaikus Latvijas pamatlikumam nav bijuši viegli laiki. Piemēram, uzreiz pēc tā pieņemšanas tā saucamās pirmās Latvijas laikā bija balsis, kas apgalvoja, ka tā ir vāja. Bija arī vilšanās, ka Satversmē nav noteikts, ka prezidents ir jāievēlē tautai.
Attiecībā uz Satversmes grozījumiem Pleps norādīja, ka vairums no tiem ir bijuši veiksmīgi, un Baltijas valstis vispār ir demokrātijas paraugs savā reģionā. No otras puses, gan Latvijā, gan pasaulē nereti tiek pieņemts, ka, grozot konstitūciju, dzīve kļūs labāka. Tomēr, ja līdz ar grozījumiem nemainās prakse, tad pārmaiņu nav. Turklāt nereti aiz mēģinājumiem mainīt konstitūciju nereti slēpjas kāda intereses.
1. maijs Latvijā ir Satversmes sapulces sasaukšanas gadadiena. Proti, 1920. gada 1.maijā notika parlamenta – Satversmes sapulces - pirmā sēde. Tieši šī sapulce izstrādāja valsts pamatlikumu – Satversmi.
