Viņš jauno sankciju paketi dēvēja par „sudraba lodi”, kas „tuvina sāpīgāku ietekmi uz Krievijas ekonomiku”, jo sankcijas caur finanšu sektoru vērstas uz naftas un gāzes nozari, uz Krievijas sapņiem par slānekļa gāzi.
Viņaprāt, sankcijas būs ar ļoti dziļām un smagām sekām ilgā posmā, tai pašā laikā tās ir pozitīvs signāls investoriem – kāpēc investēt agresora valstī, ja var investēt Eiropā.
Savukārt ekonomikas zinātņu doktore Raita Karnīte raidījumā „Pēcpusdiena” vērsa uzmanību uz to, ka sankcijas ierobežos Krievijas militārās rūpniecības attīstību, tās skar preces ar augstu pievienoto vērtību, līdz ar to rietumvalstīm zūd tirgus šīm augstās pievienotās vērtības precēm. Iespējams, tas varētu skart arī Latvijas ekonomiku, jo „mēs nezinām, iespējams, ka esam šajā piegāžu ķēdē, nemaz to nenojaušot”.
Karnīte gan uzsvēra, ka ir jāapzinās - situācija ir tāda, ka īpaši izvēles jau nav.
Eiropas Savienības (ES) oficiālajā vēstnesī publicētais sankciju saraksts, kura apstiprināšana vairāku dalībvalstu iebildumu dēļ ievilkās, ir jaunākais rietumvalstu mēģinājums piespiest Krieviju pārtraukt agresiju Ukrainā un līdzdarboties situācijas stabilizēšanā.
Sekojot ASV piemēram, tagad arī ES sankcijām pakļāvusi Krievijas valstij piederošās naftas kompānijas. Uzņēmumiem “Rosņeftj”, “Gazpromņeftj” un “Transņeftj” turpmāk būs liegta pieeja finansējumam no Eiropas finanšu tirgiem.
Tāds pats liktenis gaida bruņojuma uzņēmumus – helikopteru, iznīcinātāju, tanku, zenītraķešu un Kalašņikova automātu ražotājus. Eiropas Savienībā nevēlamo personu saraksts tikmēr papildināts ar 24 Krievijas un anektētās Krimas amatpersonām, kā arī separātistu grupējumu redzamākajām personām. To skaitā iekļauts arī skandalozais Krievijas liberāldemokrātu partijas līderis, Valsts domes deputāts Vladimirs Žirinovskis.
Sankciju dēļ kārtējo spējo kritumu pret ASV dolāru jau piedzīvojis Krievijas rublis, bet Krievijas amatpersonas ir gatavas atbildēt Eiropas Savienībai uz šīm sankcijām tikpat sāpīgi, ja ne vēl sāpīgāk.
„Kā jau mēs esam teikuši, šie ir ļoti nedraudzīgi soļi, kas kaitē Eiropas Savienības interesēm. Krievijas amatpersonas dažādos varas līmeņos jau skaidri norādījušas, ka nāks klajā ar adekvātu pretreakciju. Mūsu atbilde būs samērīga tam kaitējumam, ko sankcijas nodarīs mūsu valsts ekonomikai,” uzsvēra Krievijas Ārlietu ministrijas runasvīrs Aleksandrs Lukaševics.
Kā iepriekš prognozēts, ES tomēr izvairījusies sankciju sarakstā iekļaut uzņēmumus, kas saistīti ar Eiropai svarīgo gāzes nozari. To, ka šis jautājums savstarpējās atkarības dēļ ir ļoti jūtīgs, šajās dienās pierāda arī Krievijas samazinātās gāzes piegādes Polijai. Eksperti uzsver – tādējādi Krievija parāda, ka, sākoties ziemai, Ukraina var tikt nostādīta neapskaužamā situācijā.
„Polijai atstāts tik daudz gāzes, lai būtu pietiekami klientiem, taču, lai trūktu tālākai eksportēšanai uz Ukrainu. Ja tieši šāds ir vēstījums, to var uztvert par agrīnu brīdinājumu. “Gazprom” diezgan skaidri grib pateikt, ka var padarīt reverso gāzes plūsmu uz Ukrainu neiespējamu, vienlaikus netraucējot pamatpiegādes Austrumeiropai. Tomēr ilgtermiņā “Gazprom” mēģinājumi pārtraukt reverso plūsmu var atspēlēties, un uzņēmums varētu saskarties ar ilgtermiņa negatīvām sekām,” sprieda naftas un gāzes tirgus eksperts Aleksejs Kokins.
Vienlaikus ES uzsver, ka pieņemtā sankciju trešā kārta nav mūžīga – ja situācija Ukrainas austrumos stabilizēsies un izsludinātais pamiers nesīs augļus, sankcijas varētu pakāpeniski samazināt vai pat pārtraukt.
