Par Rīgas ciešajām saitēm ar Maskavu sākusi interesēties Drošības policija, bet ārpolitikas eksperts Māris Cepurītis vērtē – Rīgas rīcība Krievijai ļauj rēķināties, ka mūsu ārpolitika nav vienota un ka vajadzīgajos brīžos tā Latvijā atradīs atbalstu savām interesēm.
Dažādu jomu Rīgas domes darbinieki, tajā skaitā arī mērs un deputāti, pagājušajā gadā 27 reizes apmeklējuši Krieviju, bet 12 komandējumos pabijuši Baltkrievijā. Tāpat Rīgas un pašvaldības iestāžu darbinieki, kā arī virkne skolēnu devušies uz Azerbaidžānu, Ķīnu, Tatarstānu un Moldovu.
Rīgas domes Ārlietu pārvaldes vadītāja Baiba Buka-Vaivade skaidro, ka austrumvalstu komandējumi veido piekto daļu no visiem 260 ārvalstu braucieniem. Visbiežāk dodas uz sadraudzības pilsētām – Maskavu, Minsku, Astanu. Ģeopolitiskā situācija un sankcijas Rīgas un Maskavas draudzību nav ietekmējušas, lepojas domē.
" (..) Mums šī draudzēšanās nav ne samazinājusies, ne palielinājusies. Par samazināšanu domāts nav. Mēs uzturam šīs attiecības, ja mēs runājam konkrēti par Maskavu, lai mēs nezaudētu tās attiecības, kas mums jau ir izveidojušās. (..) Par tiem pašiem Rīgas stendiem Maskavas lielveikalos, jo, mēs jau zinām, ka ir šīs sankcijas un ir jau kaut kādi produkti izņemti ārā," teica Buka-Vaivade.
Ar komandējumiem veicinot ne tikai draudzēšanos, bet arī ekonomiskos sakarus un tūrismu, norāda Rīgas domē. Konkrētus ieguvumus valstij un iedzīvotājiem gan domē pateikt nevar.
Tikmēr ārpolitikas eksperts Māris Cepurītis vērtē – pašvaldību ārējie kontakti ekonomisko interešu virzīšanai ir ierasta lieta. Tomēr būtiski, lai izvēlētie stratēģiskie virzieni atbilstu kopējām valsts ārpolitikas interesēm. Rīgas ārpolitikas virziens ir diezgan atšķirīgs, saka Cepurītis.
"Bažas ir par to, ka, protams, caur šo kontaktu dibināšanu, pirmkārt, jau tiek zināmā mērā grauts tas ierobežoto kontaktu veids pret Krieviju. Otrkārt, arī pašai Krievijai var rasties iespaids par mūsu kopējo ārpolitikas nostājas vienotību. Viņi var saprast, ka nemaz nav tik ļoti vienoti un ka Latvijā jebkurā gadījumā būs grupas, kas, neskatoties uz jebkādu drošības vai politisko kontekstu, būs gatavas par visu varu veidot sadarbību ar viņiem," teica ārpolitikas eksperts.
Kā Drošības policijai skaidrojusi Rīga, vizīšu mērķi bijuši visdažādākie. Piemēram, mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa") Maskavā piedalījies Pareizticīgo tautu vienotības balvas pasniegšanas ceremonijā. Savukārt Rīgas Pašvaldības policijas galvenais speciālists stratēģiskās plānošanas jautājumos Raimonds Rublovskis Maskavā apmeklējis pasākumu par džudo apmācības perspektīvām bruņotajos spēkos un policijā.
Drošības policijā norāda, ka informācija Rīgai prasīta pretizlūkošanas vajadzībām, bet plašākus komentārus nesniedz, jo valsts noslēpuma sargāšanu veicinot tieši diskrētums.
