Viņš Latvijas televīzijas raidījumam „Panorāma” uzsvēra, ka rietumvalstis sapratušas, ka pašlaik Krievija nav tā demokrātiska valsts, kādu to vēlējās redzēt, un līdz ar to arī sadarbība ar Krieviju būs savādāka, rietumvalstu un Krievijas attiecībās notiks zināmā pārorientēšanās.
Jau devīto gadu Rīgas konferencē pulcējas augsta līmeņa ārpolitikas eksperti, diplomāti, politiķi un uzņēmēji, un forums pazīstams ar izaicinošiem priekšlikumiem par aktuālākajiem pasaules notikumiem.
Līdz ar konferences sākumu piektdien Eiropas Savienības (ES) oficiālajā vēstnesī publicēts sankciju saraksts, kura apstiprināšana vairāku dalībvalstu iebildumu dēļ ievilkās. Jaunās sankcijas ir jaunākais rietumvalstu mēģinājums piespiest Krieviju pārtraukt agresiju Ukrainā un līdzdarboties situācijas stabilizēšanā.
Sankciju dēļ kārtējo spējo kritumu pret ASV dolāru jau piedzīvojis Krievijas rublis, bet Krievijas amatpersonas ir gatavas atbildēt Eiropas Savienībai uz šīm sankcijām tikpat sāpīgi, ja ne vēl sāpīgāk. Maskava draud ar rietumvalstīs ražoto automašīnu un apģērba importa aizliegumu.
Sankcijas stājas spēkā, lai gan pirms nedēļas Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā Kijeva un pašpasludināto neatzīto Doņeckas un Luhanskas tautas republiku pārstāvji parakstījuši protokolu par uguns pārtraukšanu. Tomēr jau nākamās dienas rītā tika ziņots par vienošanās pārkāpumiem.
Pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai trupināties. Kijeva pārmet Krievijai separātistu tehnisko un finansiālo atbalstu un ziņo, ka Donbasā darbojas vismaz četras krievu armijas taktiskās grupas – kopumā vismaz 1600 cilvēki.
