Eksperts: Politiķiem jāizvairās no iejaukšanās plašsaziņas līdzekļu darbā

Pieņemot lēmumus, kas saistīti ar plašsaziņas līdzekļiem, politiķiem vajadzētu rīkoties uzmanīgi un neiejaukties to darbībā. Parlamenta un valdības uzdevums ir izveidot mediju darbību regulējošu normatīvo bāzi, taču to kontrole jāatstāj ar politiku nesaistītu instanču kompetencē, Latvijas Televīzijas raidījuma “Sastrēgumstunda” speciālizlaidumā sacījā Eiropas Raidorganizāciju apvienības konsultants un Austrumu un Dienvideiropas mediju organizācijas prezidents Boriss Bergants.

Bergants atzina, ka šī brīža diskusijas par politiķu ierosināto Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atlaišanu liek saprast, ka sabiedrība līdz galam nav izpratusi atšķirību starp valstij piederošu raidorganizāciju un sabiedrisku masu mediju.

Bergants arī norādīja, ka padomes atlaišanas iniciatīvā viņš saskata slēptus motīvus, kuru patiesais mērķis ir žurnālistu darbības brīvības ierobežošana.

Savukārt Saeimas deputāte Ilze Viņķele ("Vienotība") atklāja, ka, vērojot norises “Vienotības” frakcijā, viņai nākas secināt, ka padomes atlaišanas patiesais iemesls ir gadu gaitā izveidojusies personiska nepatika pret konkrētām personām padomē.

Viņķele piebilda, ka padomes atlaišana būtu risinājums vienīgi tajā gadījumā, ja tās turpmākajā darbībā netiks ņemti vērā Valsts kontroles ieteikumi.

Saeimas deputāts un padomes atlaišanas iniciatīvas iesniedzējs Artuss Kaimiņš (Latvijas Reģionu apvienība) gan uzsvēra, ka līdzšinējā padome vai vismaz daži tās locekļi ir jāatlaiž iedragātās reputācijas dēļ.

Kaimiņš arī norādīja, ka viena no lielākajām pašreizējās NEPLP problēmām slēpjas komunikācijas trūkumā un tajā valdošajā visatļautībā.

Vērtējot NEPLP sadarbību ar valdību, padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants lielas problēmas nesaskatīja. Viņš nesaskaņu cēloni sliecās meklēt tajā, ka līdzšinējā padome nav izvēlēta pēc konsensusa principa un tāpēc šobrīd politiķus vada vēlme pēc tiešas politiskas pārstāvniecības padomē.

Dimants arī apgalvoja, ka padome jau ir rīkojusies saistībā ar tai izteiktajiem pāmetumiem un gatava pamatot savas darbības mērķus.

Ekspertu lomā uzaicinātie - jurists Edgars Pastars un komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns – izteica politiķiem brīdinājumu lēmuma pieņemšanā būt uzmanīgiem. Pastars atgādināja, ka Saeimai būtu jārīkojas saskaņa ar pašu pieņemto likumi un jāraugās, lai gadījumā, ja tiks panākta viegla padomes locekļu atlaišanas sistēma, tas netiktu ļaunprātīgi izmantots.

Kaprāns savukārt aicināja rūpīgāk pievērsties mediju regulatora izvērtēšanai un sakārtot ar padomes atlaišanas kārtību saistīto likumdošanu.

Arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) atzina, ka NEPLP izvērtēšanai būtu nepieciešams ilgāks laiks, taču Saeimas kārtības rullis nosaka, ka komisijai likumprojekts jāiesniedz līdz pirmdienai.

Jau ziņots, ka jūnija vidū vairāku Saeimas frakciju deputāti parakstīja ierosinājumu atlaist visus NEPLP locekļus. Iesniegumu par NEPLP atlaišanu parakstījuši - Solvita Āboltiņa un Kārlis Šadurskis no "Vienotības", Augusts Brigmanis, Andris Siliņš un Ingmārs Līdaka no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), Artuss Kaimiņš, Mārtiņš Bondars, Mārtiņš Šics un Dainis Liepiņš (Latvijas Reģionu apvienība).

NEPLP tiek pārmesta neefektīva rīcība ar budžeta naudu, krievu valodas pieaugums „Radio Skonto” un rupjības radio Pieci.lv. Elektronisko mediju uzraugus un arī abu sabiedrisko mediju pārstāvji gan atzinuši, ka pārmetumi ir nevietā.

Daļa deputātu izvairās no argumentu skaidrošanas, bet citi atzīst, ka atlaišanas argumentācija ir plašāka par oficiāli pausto. Vēl citi domā, ka lēmumu varētu mainīt.

Vairums politiķu, kuri rosinājuši NEPLP atlaišanu, atteikuši dalību trešdienas vakarā šim jautājumam veltītajā Latvijas Televīzijas diskusiju raidījumā “Sastrēgumstunda”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt