Viņš intervijā Latvijas Radio norādīja, ka pašlaik Latvijā bieži vien politiķi lieto jēdzienu „Krievijas maigā vara” neatbilstoši, un tas kļuvis par „mantru” tiem, kas nespēj izdomāt konkrētus apzīmējumus tam, ko dara Maskava gan izglītības, gan vēstures politikas jomā vai starpvalstu attiecībās. Taču Maskavas rīcība ir reāli politiska darbība, nevis „maigā vara”, kuras mērķis ir padarīt savu valsti pievilcīgāku.
Sprūds pauda pārliecību, ka Latvijas sabiedrībā - gan latviešu, gan krievu - Krievijas pievilcība nepieaug, un iedzīvotāji nejūsmo par Krievijas sociālekonomisko attīstības modeli.
Viņš gan atzina, ka Krievijas ietekme Latvijā var augt tik daudz, cik augs Latvijas vājums un neefektivitāte.
Krievijas ārpolitika kļuvusi gudrāka, niansētāka, taču ar Krieviju nevajadzētu baidīt, bet „jārealizē politika tik efektīvi, lai nevajadzētu baidīt ar Krieviju”, uzsvēra Sprūds.
Viņš norādīja, ka Krievija ir Latvijas sadarbības partneris, investors, ekonomiskais partneris, un ar to jāsadarbojas un jāveido attiecības, ņemot vērā to, ka Krievija izmantos sev pieejamus ietekmes instrumentus, bet „tie ir jau mūsu mājasdarbi”.
Latvijas vājas puses, pēc politologa domām, ir paviršība, daudz neatbildības par lietām, kas notiek, kopumā augsta korupcija, „bizness ar politisko jumtu”, neticība valsts pārvaldei. „Tas mazina valsts pievilcību sabiedrības acīs, mēs esam kritiski par valstisku attīstību,” atzina Sprūds.
„Krievijas spēks nav tik daudz Krievijas spēkā, cik citu valstu vājumā,” atzīmēja eksperts.
