Viņš norādīja, ka „Rossija-1” ir raidījumi, kuru tematika nav politika un tur stāstītais nav propaganda. Taču ir arī tādi raidījumi, kur patiešām ir atrodama „smagā artilērija”, kurā pat netiek pieļauts cits viedoklis.
Kaprāns noraidīja sabiedriskā aktīvista Jāņa Kuzina argumentu, ka NEPLP, pārtraucot „Rossija-1” apraidi, ir pārkāpusi savas pilnvaras, jo padomei ir juridiskas tiesības liegt apraidi, un tās uzdevums tieši ir vērtēt mediju saturu.
Kuzins Latvijas Radio pauda, ka „pilnīgi viss padomes lēmums ir viena vienīga lirika, kas nebalstās uz konkrētiem pantiem”. Viņš sacīja, ka kara propaganda ir vērtējama tikai tiesā un patērētāju tiesības ir vērtējamas augstāk par citām tiesībām. Kuzins šo NEPLP lēmumu ir apstrīdējis administratīvajā tiesā. Kaprāns gan atzina, ka Kuzins pilnībā neizprot NEPLP funkcijas un tiesības.
Savukārt NEPLP priekšsēdētāja Aija Dulevska raidījumā atgādināja, ka padome pati vai kopā ar Lietuvas kolēģiem pamanījusi kara kurināšanu, aicinājumu uz vardarbību un nacionālā naida kurināšanas gadījumus. Piemēram, pamudinājumi sākt karu bija attiecībā pret Ukrainu, paužot, ka tā esot fašistu pārņemta valsts, kā arī pret Turciju, kad tā bija notriekusi Krievijas armijas lidmašīnu.
Jau ziņots, ka NEPLP 7.aprīlī uz pusgadu liedza „Rossija-1” apraides iespējas Latvijā. Krievijas Ārlietu ministrija šo lēmumu asi kritizēja.
