Eksperts: NATO Briseles samitā panākts kompromiss, bet pretrunas nav pārvarētas

Pēc Skudras teiktā, NATO samitā īpaša uzmanība veltīta trīs valstīm – Ukrainai, Gruzijai un Afganistānai, un ar tām saistītajos jautājumos NATO dalībvalstu nostājas atšķiras. "Bet dokumenti tika pieņemti, visi tos ir parakstījuši. Tā kā no formālā viedokļa šķiet, ka tās pretrunas ir pārvarētas, bet es uzskatu, ka šīs pretrunas nav pārvarētas, ja runā par NATO attīstību ilglaicīgākā periodā."

LU asociētais profesors atzina, ka viņš piekrīt tiem komentētājiem, kuri atzinuši, ka NATO var saskarties ar draudiem, kas varētu būt daudz lielāki draudi par tiem, ko Tramps radīja "ar savu tādu visai ekspansīvo darbošanos Briseles samitā".

"Komentētāji jau pirms samita trāpīgi atzīmēja, ka Trampa stils stipri atgādina realitātes šova stilu televīzijā. Un tas nav nejauši izvēlēts stils. Tas ir apzināti, mērķtiecīgi izvēlēts stils, lai sasniegtu konkrētus mērķus, kas ir saistīti vispirms un galvenokārt ar ASV iekšpolitiku," vērtēja Skudra.

 

Ārpolitikas eksperts atzina, ka draudi par ASV izstāšanos no NATO varētu aktualizēties Trampa otrajā pilnvaru periodā, ja viņš atkārtoti tiks ievēlēts par ASV prezidentu. Tramps paziņojis, ka NATO dalībvalstīm aizsardzībai pašreizējo 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) vietā vajadzētu atvēlēt 4% no IKP.

"Tas ir sauklis, ko Tramps izmantoja atkal iekšpolitisku mērķu vadīts, bet, no otras puses, ir, protams, jāatzīst, ka Tramps to dara, balstoties uz ļoti vienkāršo tēzi, ko neskaitāmas reizes atkārtoja komentētāji, tai skaitā amerikāņu un britu, – ASV vēlētāji arvien vairāk jautā - "kāpēc mums jāfinansē NATO?". Runa ir par tiem 2% un tiem procentiem, ko tērē ASV," sacīja Skudra.

Viņš norādīja, ka ASV pērn aizsardzībai atvēlēja 3,57% no IKP, bet atsevišķas gana turīgas NATO dalībvalstis zem 2% no IKP, tostarp ir Dānija, Holande, Beļģija, kur atrodas jaunā NATO mītne.

NATO Briseles samita noslēguma dokumentā teikts, ka līdz 2024.gadam NATO dalībvalstīm aizsardzībai ir jāatvēl ne mazāk kā 2% no IKP, norādīja Skudra, atzīstot, ka NATO dalībvalstu militārie izdevumi palielinātos tik un tā, kas saistīts "ar Krievijas un Ķīnas aktivitātēm", taču diezin vai valstu militārie izdevumi sasniegs 4% no valstu IKP.

KONTEKSTS:

ASV jau ilgstoši prezidenta Trampa vadībā pārmet NATO sabiedrotajiem nepietiekamus ieguldījumus aizsardzībā. Arī neilgi pirms samita  Tramps atkārtoti pieprasīja sabiedrotajiem Eiropā palielināt aizsardzības izdevumus, pārmetot eiropiešiem vēlmi savtīgi izmantot ASV militāro varenību. NATO samita noslēgumā Tramps paziņoja, ka NATO dalībvalstis piekritušas aizsardzībai veltīt 2% no IKP.