"Kas man likās paradoksāli – trūkst īsā programmas izklāsta. Un šie cilvēki neko nav pateikuši jaunu papildu tam, ko jau pirms tam pusgada vai pat vairāk runāja, apspriežot jauna apvienotā medija koncepciju. Tie paši atslēgas vārdi. Nav jauna skatījuma no malas, nav oriģinālo ideju – tas mani uztrauc visvairāk. Viņi runā par to, ka kolektīvā slikta atmosfēra, vajag vairāk kultūras, bet nav atbildes uz jautājumu, kāpēc ir slikti šodien, un ko pretendenti darīs, lai uzlabotu, un kas īstenībā jāuzlabo. Simptomus viņi redz, bet noteikt diagnozi viņi nevar," sacīja Kruks.
Tautājs, vai kādi no kandidātiem iezīmējas pārāki par citiem, Kruks uzsvēra, ka „iezīmējās tikai daži atslēgas vārdi, ko nu kurš ir iemācījies un sapratis”.
Eksperts vērsa uzmanību uz to, ka pretendentiem dominēja komerciālā pieeja. Savukārt Rolandam Tjarve ir absolūti kategoriska nostāja pret izklaidi. „Tas man liekas ļoti interesants un biedējoši, kā Tjarve un komerciāli orientētie padomē varēs darboties," peibilda Kruks.
Nav taisnība, ka nav kvalitātes ekspertīzes, atzīmēja Kruks. „Raidījumi tikuši vērtēti, padomi tikuši sniegti. Problēma ir tajā, ka ieteikumi netiek realizēti praksē. Un tas ir, acīmredzot, menedžmenta jautājums."
Gan konkrēti priekšlikumi, gan vispārīgas frāzes
Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekļu konkurss tuvojas noslēgumam - atlikuši astoņi kandidāti, kas pretendē uz trim vietām valdē. Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei iesniegtajās kandidātu motivācijas vēstulēs atrodami gan konkrēti priekšlikumi, gan vispārīgas frāzes. Tā, piemēram, valdes priekšsēdētāja kandidāti konstatējuši, ka „gaisotne LTV kolektīvā nav priecīga,” uzsvēruši, ka televīzijai „nepieciešamas fundamentālas pārmaiņas,” jo tagadējā neatkarība un kvalitāte esot „vērtējama kā novājināta”.
Latvijas Radio vaicāja trim LTV valdes priekšsēdētāja amata kandidātiem, kas ir galvenie sabiedriskās televīzijas uzdevumi, kā tie atšķiras no komerctelevīzijām un ko viņi darīs, lai LTV šos uzdevumus spētu pildīt. Atklāt savu programmu pagaidām nesteidz Ivars Belte, kuram ir plaša pieredze komercmedijos - gan kā laikraksta „Diena” direktoram, gan kā TV3 pārdošanas direktoram, gan arī Pirmā Baltijas kanāla īpašnieces „Baltijas Mediju alianses” izpilddirektoram. „Galvenie uzdevumi ir izglītot, informēt, izklaidēt. Tā ir trīs lietas, pie kurām jāturas. Savukārt tas, ar ko sabiedriskā televīzija atšķirtos no komerckanāla, ir pasniegšanas veidā. Man patika formulējums, kas ir BBC kompānijai – viņi cenšas padarīt labo par populāro un populāro par labu. Es vēlētu LTV kā sabiedriskajam medijam tuvoties šādai formulai darbībā, un tas dotu ļoti labus rezultātus. Pagaidām ir jānoskaidro apstākļi, jāpaskatās, kāda ir šī kanāla vēsture, kā un kāpēc šobrīd tiek darītas lietas. Man jau ir tēzes, pieraksti par lietām, kuras vajadzētu pacelt, uzlabot, bet šobrīd negribētu par tām runāt.”
Arī pētījumu aģentūras „TNS Latvia” valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma, kas tagad vēlas vadīt Latvijas Televīziju, savulaik strādājusi gan par mārketinga direktori „TV3,” gan par Latvijas Neatkarīgās televīzijas priekšteces „Picca TV” reklāmas nodaļas vadītāju. Krivmas ieskatā, vispirms ir jāizvērtē, vai sabiedriskā televīzija no budžeta piešķirto naudu izmanto racionāli. „Sabiedriskā televīzija ir ar to īpaša, ka ir sabiedriskais pasūtījums un valsts dotācija – ir mērķis un ir līdzekļi to realizēt. Šajā brīdī svarīgākais ir adekvāti izvērtēt finansējuma piešķiršanu un sadali. Jo vērtējot to, kādi ir komercmediju budžeti, var saplānot finansējumu arī tiem raidījumiem, kas ir sabiedriskā pasūtījuma ietvaros. Jebkas, kas ir izklaide, kas ir komercsaturs, kamēr Latvijā ir sabiedriskai televīzijai iespējams startēt komerclauciņā, tas ir saturs, kuram iespējams piesaistīt arī reklāmdevēju finansējumu. Ja mums izdodas piesaistīt reklāmdevēju finansējumu arī tiem raidījumiem, kas ir sabiedriskā pasūtījuma ietvaros, tas ir brīnišķīgi. Un tomēr valsts dotācija ir tā, kas ir pamatā paredzēta tam, lai mēs nodrošinātu sabiedriskā pasūtījuma raidījumus, tai skaitā to, kuriem auditorija nebūs tik augsta, kā tas komerctelevīzijām būtu nepieciešams. Pirmais darbs ir nesteigties, nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus. Pirmais darbs ir apskatīt, pārskatīt, izanalizēt esošo situāciju.”
Atteikties no „tīrās” izklaides apņēmies ir Latvijas mediju vides kursa pasniedzējs Latvijas Universitātē Rolands Tjarve. Viņš pirms 11 gadiem bija spiests pamest LTV ģenerāldirektora krēslu. „Komerctelevīzijām galvenais uzdevums ir nopelnīt naudu, komerctelevīzijas ir biznesa uzņēmumi. Sabiedriskā televīzija nav biznesa uzņēmums, tās uzdevums ir rūpēties par sabiedrisko labumu, runāt ar sabiedrību un veidot tādu programmu, kas ir vajadzīga sabiedrībai, nevis komerciāliem mērķiem. Jāizvairās no izklaides, kas ir komerciālu televīziju priekšrocība, bet jāveido stipra analītiskā, ziņu un kultūras žurnālistika. Tas ir tas, ko es vēlētos, lai jaunā valde izdara: koncentrēt profesionāļus visās šajās jomās - gan ziņu žurnālistikā, gan analītiskajā, gan kultūras. Un ļauj viņiem veidot interesantus, visu sabiedrību interesējošus produktus.
Diskutē par neatkarīgo producentu raidījumiem un finansēšanu
Arī uz valdes locekļa programmu attīstības jautājumos vietu palikuši trīs pretendenti. Viņiem vaicāts, ko viņi darīs ar LTV ēterā skatāmajiem neatkarīgo producentu raidījumiem, kuru pienesums sabiedriskā medija saturam ne vienmēr ir saprotams. Veidot īpašu struktūru šo raidījumu vērtēšanai gatavs Patriks Grīva, kurš bijis programmu direktors vairākās komercradio stacijās. Līdzīgs risinājums ir prātā arī Sergejam Ņesterovam, kurš pēc ārsta diploma iegūšanas jau astoņpadsmit gadus darbojas reklāmas biznesā.
Savukārt darbs ar neatkarīgajiem producentiem jau tagad ir trešās kandidātes Janas Semjonovas ikdiena - jau devīto gadu viņa ir Latvijas Televīzijas 7.kanāla satura redaktore. Nākotnē televīzijai raidījumi būtu jāiepērk konkursa kārtībā, nevis bez ierunām jāņem pretī viss, ko piedāvā producenti, uzskata Semjonova.
Viens no kandidātiem uz valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos pēc labāka piedāvājuma saņemšanas no konkursa izstājās. Atlikušajiem diviem kandidātiem vaicāts, kādu nākotnē viņi saredz sabiedriskās televīzijas finansēšanas modeli. Agrāk „Volvo” struktūrās un „Lattelecom” strādājušais Uģis Mālmanis, kurš tagad ir „Valsts nekustamo īpašumu” finanšu direktors, piesardzīgi vērtē iespēju, ka LTV varētu atteikties no reklāmas ieņēmumiem. Tos aizvietot ar abonentmaksu tuvākajā laikā nešķiet ticami, atzīst Mālmanis.
Savukārt ar „Baltcom” holdingu saistītos uzņēmumos savulaik strādājušais finansists Māris Skujiņš, kurš vadījis arī SIA „Nordea Finance Latvia,” pārliecināts, ka pavisam no komercdarbības sabiedriskajai televīzijai nebūtu jāatsakās.
Līdz nākamās nedēļas beigām vadītāju atlases uzņēmums „Fontes” padziļināti vērtēs visus astoņus kandidātus. Viens no uzdevumiem būs sniegt savu redzējumu par Latvijas Televīzijas kā sabiedriskā medija attīstību. Atsauksmes par tiem elektronisko mediju padomei sniegs Igaunijas sabiedriskā medija vadītājs Marguss Allikmā, kurš pērn uzsācis otro termiņu šajā amatā. Galavārds par valdes sastāvu būs padomei, kura gan sola ņemt vērā vērtēšanas rezultātus.
