Eksperts: Latvijā pēc dažiem gadiem spriedze valodas dēļ var pāraugt vardarbībā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Latvijā nav pietiekami iekļaujošas politikas un kopš pirmās skolu valodas reformas sabiedrībā sakrājies negatīvisms, kas izveidojis augsni tam, lai pēc dažiem gadiem ar kādu provokāciju vardarbība no interneta vides varētu "iziet ielās", diskusijā Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā” norāda Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) Komunikāciju studiju katedras asociētais profesors Deniss Hanovs.

Latvijā nav pietiekamas iekļaujošas politikas, un tas redzams medijos, debatēs un partiju saturā. „Mums nav bijis konsekventas, ilgstošas politiskās gribas. Tā nav noturējusies pat desmit gadus. (..) Tas nav prioritārs temats. Mums arī neveidojas tradīcija, ka sabiedrība pieprasa no politiķiem paškontroli un atbildi par to, ko viņi saka,” skaidro Deniss Hanovs.

„Kopš pirmās reformas 2003.-2004.gadā sabiedrībā sakrājās diezgan liels negatīvisma un vardarbības potenciāls. Internetā vardarbība plosās, labi, ka ne vēl uz ielām. Bet tā augsne ir gatava. Pie tam, nosacītas kopienas nodarbojas viena ar otras noliegšanu tieši visjūtīgākajos jautājumos: vēsture, identitāte, patība, valoda. Tā ka mēs protam sakaitināt viens otru,” atzīmē RTU profesors.

Baidos, pēc dažiem gadiem mēs varētu nonākt tik tālu, kā līdz kaut kam smagākam un skumjākam uz ielām. Potenciāls ir, tendences pasliktinās,” atzīst Hanovs.

Tikmēr sociālantropologs, RSU lektors Klāvs Sedlenieks norāda, ka pēc valodas referenduma 2012.gadā  vienīgais, kas ir mainījies – līdzīgi referendumi padarīti par teju neiespējamiem. „Nevis cēlonis tika izzināts un kaut kas darīts – integrētu, padarītu cilvēkus tādus, kuriem kaut kas vairāk šeit patiktu, bet vienkārši liegta iespēja šādi izpausties," saka Sedlenieks.

"It kā referendums pats būtu problēma, nevis tā problēma, kas referendumu ir izraisījusi,” saka antropologs.

Tāpat Sedlenieks norāda, ka pārāk daudz uzmanības tiek pievērsts valodai, šādā veidā novēršot fokusu no citām būtiskām lietām: izglītības, sociālās sistēmas, veselības aprūpes. Ja ir pārliecība, ka mums šeit ir labāk, tad neviens no ārpuses nevar nākt un pārliecināt par pretējo, pauž Sedlenieks.

Tam piekrīt Hanovs - ar valodas jautājumu var aizēnot visus citus svarīgus tematus, jo šis jautājums nevienam nav vienaldzīgs. Būtiskākais esot tas, vai 2018.gadā plānotā izglītības valodas reforma tiks īstenota kvalitatīvi. Tā esot atbildība no Saeimas, ne tikai no ministrijas un pedagogiem. Savukārt Saeimas sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis uzskata, ka pārāk daudz tiek gaidīts no politiķiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti