“Ja kandidāts tiek izvirzīts, tad tiek sagaidīts - ja arī pats kandidāts uzskata, ka attiecīgā informācija nav korekta, tad viņš cīnās līdz galam. Protams spiediens šīs nedēļas laikā bija ļoti liels,” par Māra Skujiņa lēmumu atsaukt savu kandidatūru no VID vadītāja amata sacīja Grafs.
Komentējot situāciju ar VID vadītāja meklējumiem, viņš kritizēja atlases komisijas darbu, vērtējot kandidātu pieredzi un iespējamos riskus. “Mani pārsteidza – ja konkursa komisijā bija arī pārstāvji no Drošības policijas, kas veikusi pirmspārbaudi par kandidāta atbilstību un to, vai nav kādi riski, tad beigās izrādījās, ka riski ir. (..)” sacīja Grafs.
Viņaprāt, tas, ka neilgi pēc kandidāta izvēles publiskajā telpā parādās informācija par jauniem profesionālajiem riskiem, radot jautājumu, kādā veidā atlases komisija informāciju par kandidātiem apkopoja un analizēja. “Protams, šis jautājums plašākai sabiedrībai nav pieejams un tam arī nevajadzētu būt pieejamam. Bet šis darbs vienkārši jāizdara profesionāli,” sacīja korporatīvās pārvaldības eksperts.
Tāpat viņš norādīja uz to, kā tiek uzrunāti iespējamie kandidāti tik nozīmīgam amatam. Viņaprāt, “ir ļoti daudz" profesionāļu un augstākā līmeņa vadītāju, kuri būtu atbilstoši VID vadītāja amatam. Gadījumā, ja tiek izsludināts konkurss ar atklātu pieteikšanos, tajā piesakās cilvēki, kuri vēlas mainīt darbu vai kuri ir bez darba. Taču šādā konkursā būtu jāizmanto arī iespēja uzrunāt augstos amatos esošus profesionāļus, kas paši nepieteiktos.
KONTEKSTS:
Konkurss uz VID vadītāja amatu tika izsludināts pēc Ilzes Cīrules pēkšņās aiziešanas mūžībā. Atlases komisija nolēma uz otro kārtu virzīt 11 no 19 pretendentiem, kas bija pieteikušies atklātajam konkursam. Savukārt uz trešo kārtu virzīti četri amata pretendenti.
VID vadītāja amatam komisija nolēma virzīt bijušo LTV valdes locekli Skujiņu. Pēc sarunas ar kandidātu finanšu ministre paziņoja, ka virzīs viņa kandidatūru apstiprināšanai valdībā.
Dažas dienas vēlāk portāli “Diena” un NRA.lv vēstīja par Skujiņa saistību ar skandalozo uzņēmēju Māri Martinsonu. Reaģējot uz to, Valsts kancelejas vadītājs solīja lūgt situāciju izvērtēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Drošības policijai. Pēc šiem paziņojumiem arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) nolēma ieturēt pauzi un nelēma par Skujiņa tālāku apstiprināšanu amatā.
Pēc kritikas par profesionālo reputāciju Skujiņš atsauca savu kandidatūru uz šo amatu.
