Pēc viņa teiktā, Latvijā AM vadībā ir izstrādāta kiberdrošības stratēģija, tapuši dažādi rīcības plāni, tāpat spēcīga šajā jomā ir informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv", kas piedalās dažādos starptautiskajos pasākumos un uzrāda ļoti labus rezultātus. Tāpat daudz tiekot darīts informatīvajā ziņā.
"Bet, protams, ka politiskajā līmenī tā, manuprāt, nav bijusi pietiekami liela prioritāte, jo, manā skatījumā, kapacitāte un finansiālās iespējas šīm aizsardzības iestādēm būtu krietni vien jāpaaugstina.
Un jāsaprot arī tas, ka šobrīd Eiropa ieviesusi vairākas gan regulas, gan direktīvas, gan stratēģijas, kā rezultātā šiem izdevumiem ir ļoti jāpieaug," sacīja Soroka.
Viņš vienlaikus atzina, ka Eiropas Savienībā un citās pasaules valstīs kiberdrošības jautājumu aktualizēšanai tiek pievērsta pārāk maza uzmanība. Pretējā gadījumā diez vai pasaulē trūktu simtiem tūkstošu speciālistu, kas rūpētos par sistēmu un datu drošību.
Pēc speciālista teiktā, visas informācijas sistēmas ir ievainojamas, un bez nopietniem darbiem šo sistēmu un datu aizsardzībā vairs nevar iztikt.
"Jo vairāk mēs ejam tehnoloģiju attīstības virzienā, jo vairāk mēs paliekam atkarīgi no tehnoloģijām, jo vairāk ir arī apdraudējumu," klāstīja Soroka.
Pēc viņa sacītā, pasaulē šobrīd parādījies interesants uzņēmējdarbības veids, piemēram, izplatīt kriptovīrusus. Tas nozīmē, ka vienas neprecīzas darbības dēļ dators ir nošifrējies. Ja nesamaksā "izlīguma samaksu", tad visa informācija iet zudumā. "Tas šobrīd ir ļoti liels apdraudējums visu pasaules valstu ekonomikām, jo kopējie kiberdrošības mērogi, zaudējumi finansiālajā izteiksmē jau tiek lēsti triljonos," teica eksperts.