Rīta Panorāma

Intervija ar biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" direktori Kristīni Zonbergu

Rīta Panorāma

Kauju dēļ apdraudēta Zaporižjas AES Ukrainā

Intervija ar bijušais Latvijas NBS Sauszemes spēku komandieri, atvaļināto pulkvedi Igoru Rajevu

Eksperts: Gaisa telpas slēgšana virs Ukrainas prasītu NATO rīcību; tas būtu atklāts karš ar Krieviju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Gaisa telpas slēgšana virs Ukrainas palīdzētu valstij aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumu, taču, lai to varētu īstenot, NATO būtu jāiejaucas. Tas savukārt nozīmētu atklāta kara uzsākšanu ar Krieviju, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Sauszemes spēku komandieris, atvaļinātais pulkvedis Igors Rajevs.

Ukraina aicinājusi slēgt gaisa telpu virs tās teritorijas. Rajevs apliecināja, ka NATO tas būtu pa spēkam, lai arī tas būtu sarežģīts uzdevums un prasītu iesaistīt daudz resursu.

Praktiski tas nozīmē, ka NATO spēkiem jābūt gataviem notriekt jebkuru Krievijas armijas lidmašīnu, helikopteru vai bezpilota lidaparātu, kas ielido Ukrainā. “Un ir vai nu pilnīgi jāiznīcina vai jākontrolē visi Krievijas pretgaisa aizsardzības līdzekļi, tajā skaitā arī tie, kas izvietoti Krievijas teritorijā,” norādīja Rajevs.

“Jūs paši saprotat, ko nozīmē tādas darbības. Tā ir atklāta kara uzsākšana ar Krieviju, un Krievija, protams, to nepieļaus,” piebilda Rajevs.

Viņš norādīja uz Krievijas draudiem ar kodolieročiem, kas esot Krievijas pēdējais trumpis. “Tad viņi turpinās draudēt arī turpmāk.”

Gadījumā, ja tomēr izdotos slēgt gaisa telpu virs Ukrainas, tas būtiski palīdzētu valstij aizstāvēties. Tad tālie uzbrukumi ar raķetēm un aviācijas uzbrukumi tiktu likvidēti. Tad paliktu “godīga cīņa – karavīrs pret karavīru – uz zemes”, kur ukraiņu spēkiem būtu daudz lielākas izredzes.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par ''militāro specoperāciju'' sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.

Nedēļā kopš iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti