Ukraina aicinājusi slēgt gaisa telpu virs tās teritorijas. Rajevs apliecināja, ka NATO tas būtu pa spēkam, lai arī tas būtu sarežģīts uzdevums un prasītu iesaistīt daudz resursu.
Praktiski tas nozīmē, ka NATO spēkiem jābūt gataviem notriekt jebkuru Krievijas armijas lidmašīnu, helikopteru vai bezpilota lidaparātu, kas ielido Ukrainā. “Un ir vai nu pilnīgi jāiznīcina vai jākontrolē visi Krievijas pretgaisa aizsardzības līdzekļi, tajā skaitā arī tie, kas izvietoti Krievijas teritorijā,” norādīja Rajevs.
“Jūs paši saprotat, ko nozīmē tādas darbības. Tā ir atklāta kara uzsākšana ar Krieviju, un Krievija, protams, to nepieļaus,” piebilda Rajevs.
Viņš norādīja uz Krievijas draudiem ar kodolieročiem, kas esot Krievijas pēdējais trumpis. “Tad viņi turpinās draudēt arī turpmāk.”
Gadījumā, ja tomēr izdotos slēgt gaisa telpu virs Ukrainas, tas būtiski palīdzētu valstij aizstāvēties. Tad tālie uzbrukumi ar raķetēm un aviācijas uzbrukumi tiktu likvidēti. Tad paliktu “godīga cīņa – karavīrs pret karavīru – uz zemes”, kur ukraiņu spēkiem būtu daudz lielākas izredzes.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par ''militāro specoperāciju'' sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.
Nedēļā kopš iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.