„Es pieņemu, ka viņai ir pietiekama pieredze, lai darītu šo darbu pēc darba Ziņu dienestā,” saka Juzefovičs. Viņš gan norāda, ka tikai ar savu darbu Elksne parādīs, vai viņa spēj norobežoties arī no savas iepriekšējās darbības sabiedrisko attiecību nozarē, kur viņa sniegusi mediju treniņus arī politiķiem.
„Protams, ka viņas CV ir šāda pieredze, tas nav vērtējams pozitīvi, bet jāsaka, ka viņa nav vienīgā tāda žurnāliste, mediju darbiniece [Latvijā] ar šādu pieredzi,” saka eksperts.
„Tas protams rada riskus, bet svarīgākais ir tas, kā viņa rādīs sevi jaunajā amatā. Pēc tā mēs arī varēsim spriest, vai riski ir pārvērtušies kādā negatīvā ietekmē uz Ziņu dienestu,” norāda Juzefovičs.
Vērtējot faktu, ka ZD darbinieki jau iepriekš izteikuši atbalstu Elksnes kandidatūrai, Juzefovičs norādīja, ka tam var būt vairāki efekti.
„Tas viņai var palīdzēt, bet no otras puses - var radīt zināmus riskus, ka viņa var nebūt pietiekami drosmīga, lai veiktu arī kādas nepatīkamas pārmaiņas Ziņu dienestā, kā arī lai panāktu lielāku izrāvienu ZD kvalitatīvā satura izaugsmē,” norāda mediju eksperts.
Jau vēstīts, ka LTV konkursa komisija par labāko ZD amata kandidāti izvirzījusi Ivetu Elksni.
Pretendentu atlases gaitā otrajā konkursa kārtā līdzās Elksnei tika arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas lektore Olga Proskurova, iknedēļas žurnāla "Ir" redaktore, bijusī LTV ziņu dienesta producente un laikraksta "Diena" galvenā redaktore Anita Brauna, kā arī bijusī laikraksta "Diena" galvenā redaktora vietniece Vikija Valdmane-Rozenberga.