Latvija pašlaik ir vienīgā Baltijas valsts, kurai nav sava NATO izcilības centra - Igaunijā jau vairākus gadus darbojas NATO Kiberdrošības centrs, bet Lietuva pērn kļuva par mājvietu NATO Enerģētiskās drošības centram. Latvija nulle pieteikusi savu kandidatūru Stratēģiskās komunikācijas centram, kas augstākajā līmenī skaidrotu alianses darbības un uzdevumus. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts skaidro, ka ministrija ar ekspertiem izstrādājusi centra koncepciju, iesniegusi oficiālu pieteikumu NATO Štābam un līdz gada beigām mēģinās iegūt citu dalībvalstu atbalstu:
„Domāju, ja mums veiksies pārliecināt NATO dalībvalstis par to, ka šāds centrs var strādāt efektīvi, tad iespējas izveidot šādu centru Rīgā ir augstas. Jo problēma ir aktuāla NATO gan Afganistānā, gan citur, arī Latvijas kontekstā.
Mēs uzskatām, - ja mēs varēsim pierādīt, ka spējam ar šo centru dot pievienoto vērtību kvalitātes ziņā, tad ir augsta iespēja, ka šāds centrs pie mums būs.”
NATO dalībvalstīs patlaban darbojas vairāk kā 20 izcilības centru, kuros augsta līmeņa eksperti strādā pie inovatīviem risinājumiem konkrētās nozarēs un to iedzīvināšanas praksē. Centrus finansē to dibināšanā iesaistītās dalībvalstis, bet lielākais slogs ir uzņēmējvalstij. Sārts stāsta, ka pie precīziem aprēķiniem vēl tiek strādāts, bet Latvijas budžetam tas varētu nozīmēt vairākus miljonus latu. To plānots virzīt valdībā kā vienu no Aizsardzības ministrijas prioritātēm 2014.gada budžetā: „Protams, mēs ceram, ka, ņemot vērā Saeimas lēmumu pamazām atgriezties pie 2% finansējuma no iekšzemes kopprodukta aizsardzības nozarei, šis būs viens no tiem projektiem, kur mēs šo pieaugošo naudu varētu tērēt. (..) Tas nebūs desmitiem miljonu latu, bet nebūs arī simtiem tūkstošu latu - tas būtu rāmis.”
Par Izcilības centriem cīnās daudzas NATO dalībvalstis, jo tas nozīmē pilnvērtīgu integrāciju NATO konkrētā jomā un dod zināmu statusu, saka Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds: „Īpaši mazām valstīm vienmēr šāds jautājums rodas - kāda ir mazo valstu pievienotā vērtība lielajai aliansei? Ir skaidrs, ka mazās valstis tīri tādu militāru pievienoto vērtību, ņemot vērā mūsu finanšu pamatu aizsardzības jomai, piedāvāt nevar. Mēs varam piedāvāt zināmā veidā nišas produktus un ar tiem specializēties NATO ietvaros.”
Eksperts uzsver - par savu statusu ir jācīnās, un šī būtu iespēja kļūt par konkrētas jomas līderiem, uzņemties iniciatīvu NATO stratēģiskajā komunikācijā. Sprūds gan piebilst, ka ceļš līdz NATO izcilības centram Rīgā, visticamāk, nebūs viegls, ja ņem vērā Lietuvas pieredzi, par kuras Enerģētiskās drošības centru šķēpi tika lauzti ilgi.
