Eksperts: Austrumu politika ir viena no ES kaimiņpolitikas sastāvdaļām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas asociētais profesors Ojārs Skudra sestdienas rītā intervijā Latvijas Radio, vērtējot Austrumu partnerības samita rezultātus, sacīja, ka kopīgās deklarācijas pienesums ir katrai Austrumu partnerības valstij dotais rāmis, kura ietvaros virzīties tālāk.  Deklarācijā precīzi formulēts tas, ko bija gatavas parakstīt visas ES un Austrumu partnerības valstis.

 

 

Aizvadīts Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) padomē nozīmīgākais pasākums - Austrumu partnerības samits Rīgā. Gaismas pilī pulcējās līderi no 28 Eiropas Savienības un sešām Austrumu partnerības valstīm. Trīs no tām - Ukraina, Gruzija un Moldova - jau parakstījušas Asociācijas līgumus un vēlas iestāties Eiropas Savienībā.

Ukraina un Gruzija samitā tā arī nesaņēma skaidru iestāšanās perspektīvu, uz ko tās cerēja. Ukrainai un Gruzijai vēl vismaz līdz nākamajam gadam arī nāksies pagaidīt uz vīzu režīma liberalizāciju. Skudra norādīja, ka tas saistīts ar to, ka šīs valstis vēl pilnībā nav izpildījušas solītās reformas, kas tika izvirzītas kā procesa priekšnosacījumi.

Arī pārējām trīs Austrumu partnerības valstīm, kuru nodomi attiecībā uz sadarbību ar Eiropas Savienību ir krietni piezemētāki - Armēnijai, Azerbaidžānai un Baltkrievijai – jāturpina politiskas integrēšanās pasākumi ES un ekonomiskā tuvināšanās.

Ārlietu eksperts Ojārs Skudra uzsvēra, ka Austrumu partnerība ir tikai viena no Eiropas Savienības kaimiņu politikas sastāvdaļām, un kā tāda arī jāvērtē.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti