Vēl pērn oktobrī Āboltiņa, partijas domes sēdē uzrunājot partijas biedrus, atzina, ka “kopš pēdējām Saeimas vēlēšanām "Vienotības" tēlu ļoti nopietni iedragājuši vairāki notikumi un atsevišķu biedru rīcība - aizdomas par balsu pirkšanu, braukšana dzērumā un mana rīcība pensionāru piketā”.
Jau tobrīd “Vienotības” reitingi bija sarukuši līdz vien 10 procentiem sabiedrības atbalsta, bet Āboltiņa vēl cerēja vadīt nākamo valdību. Un reitingi turpināja krist.
Lēmumu atteikties no cīņas par partijas vadītājas amatu “Vienotības” ilggadējā līdere pieņēmusi brīdī, kad partijas reitings sasniedzis jaunu antirekordu.
Sociologs Arnis Kaktiņš skaidro, ka pie ilgstoša sabiedrības absolūtā vairākuma neapmierinātības ar situāciju valstī vadošās koalīcijas partijas noriets ir loģisks un pat neizbēgams jebkurā demokrātiskā sabiedrībā.
“Agrāk vai vēlāk jebkurai partijai šādos apstākļos pie šādas sabiedrības neapmierinātības tas brīdis pienāk. Redzam, ka sabiedrības pacietības mērs saistībā ar “Vienotību”, ja tā var teikt, beidzot bija pilns, izskatās, jau pagājušā gada vasarā,” spriež SKDS direktors Kaktiņš.
“Politikā ir sava veida svārsta princips - pozīcija, opozīcija, pozīcija, opozīcija. Tajā brīdī, kad tu ar vēlēšanu palīdzību esi dabūjis varu un esi varas zenītā, īstenībā jau tanī brīdī ir sācies tavs noriets,” saka Kaktiņš.
Viņš norāda, ka ar partijas līdera maiņu vien nepietiks, lai “Vienotības” reitingi atkal uzlabotos, bet bez šī soļa tas būtu bijis neiespējami.
To svētdien partijas biedriem atzina arī pati Āboltiņa.
Par vienīgo loģisko soli Āboltiņas atteikšanos kandidēt uz partijas vadītājas amatu sauc arī politologs Juris Rozenvalds, norādot – Āboltiņas nopelns pie partijas reitinga krituma ir ievērojams.
“Viņa, absolūti nešaubos, ka tas tā ir, ir ambicioza politiķe, un ne bez pamata ambicioza, kura gribētu vēl turpināt savu dzīvi politikā, bet šajā situācijā acīmredzot labākais ir uz brīdi paiet malā, lai nāk citi cilvēki, un tad ir iespējas tādam individuālam restartam,” spriež Rozenvalds.
Arī visas “Vienotības” restartu politologs vērtē kā ļoti iespējamu, norādot – tajā netrūkst ambiciozu un spējīgu politiķu.
Atbildību par tik nepieciešamo izglītības un veselības nozaru sakārtošanu, kā arī citu problēmu risināšanu vai nerisināšanu sabiedrībā turpmāk prasīs vairs ne no “Vienotības”, bet no valdības vadītājas – Zaļo un zemnieku savienības, un sociologs Arnis Kaktiņš ir pārliecināts – drīz tas atspoguļosies arī šīs partijas popularitātē, kas šobrīd sasniegusi vēsturiski augstāko pozīciju.
Jau ziņots, ka Āboltiņa par lēmumu nekandidēt uz „Vienotības” vadītājas amatu paziņoja svētdien, 10.aprīlī, uzrunājot partijas biedrus pirms politiskā spēka pārstāvju tradicionālā teātra apmeklējuma. Viņa gan kandidēs uz "Vienotības" valdes locekļa amatu, un jaunā partijas vadītāja vēlēšanas parakstīsies par abiem iespējamajiem kandidātiem - gan Andri Piebalgu, gan par Edvardu Smiltēnu.
