"Ir normāla vēlme atcerēties savus, vecāku cīņu biedrus, bet valstiskā līmenī šiem svētkiem nav nozīmes, tie ir Padomju Savienības svētki, kas nesaliedē sabiedrību,” pauda Kudors.
Arī Latvijas Okupācijas muzeja pētnieks Uldis Neiburgs atzina, ka svētku naratīvā parādās nepilnīga vēstures atspoguļošana, nerunājot par pēc kara sekojošo Latvijas okupāciju. Šis apstāklis gan nerada fiziskus draudus, taču šķeļ sabiedrību.
"Ir bīstami palikt Krievijas ietekmes zonā - ja Krievija nav spējīga mainīt valsts politiku, tad tās minimālā programma ir sašķelt sabiedrību,” uz svētkus pavadošo propagandu norādīja Kudors.
Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”) gan piebilda, ka propaganda ir iedarbīga vienīgi gadījumos, ja kaut kas nav kārtībā pašā valstī, tādēļ jārisina pašu pieļautās kļūdas.
Kudors uz to norādīja, ka propaganda strādā ar jau esošiem elementiem un ka bez Krievijas klātbūtnes 9. maija atzīmēšana, ņemot vērā veterānu skaita samazināšanos, nebūtu izpletusies.
Jautājuma risināšanai būtu jaapzinās, ka pat pēc 25 gadu neatkarības ne visi sabiedrības locekļi jūtas piederīgi valstij. Līdz šim Latvijas valsts nav pietiekami apzinājusies sociālas apziņas nozīmi, lēsa Neiburgs.
Savukārt Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns atzina, ka svarīgi ir strādāt arī jaunākās paaudzes krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, mērķtiecīgi kultivējot domāšanu, kas 9. maiju neuzlūko atrauti no vēsturiskā tīklojuma.
Eksperti gan bija vienprātīgi, atzīstot, ka pētījumi apliecina - mazākumtautību jauniešos ir pamanāma vēlme būt atvērtiem un neizolēties no valsts vēstures politikas.
Jau vēstīts, ka intervijā Latvijas Radio raidījumam “Krustpunktā” Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs aicinājis visus iedzīvotājus 9. maijā doties pie uzvaras pieminekļa un pārliecināties, ka atceres pasākums nav drauds Latvijas neatkarībai.
