ĪSUMĀ:
- NEPLP izsludināja konkursu uz pērn gada nogalē atlaisto LTV valdes locekļu vietām.
- NEPLP vadītāja: jau saņemti vairāki pieteikumi, konkursa publicitāte ir pietiekama.
- Jaunās valdes konkursa komisija būs 5 padomes locekļi.
- NEPLP: Konkursa komisijai ir piesaistīti trīs neatkarīgi speciālisti.
- Ekspertiem bažas: Apņemšanās 3. kārtā atklāt pretendentus var atturēt no pieteikšanās.
- Eksperts aicina pārskatīt noteikumus, NEPLP to neplāno.
Labāko atrašanas drauds ir arī vēlme atklāt visus kandidātus – tas var atturēt pieteikties konkursam, ļaujot valdē tikt jau padomei zināmiem cilvēkiem.
Pēc gada nogalē izteiktās neuzticības Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem un valdes loceklim satura jautājumos Sergejam Ņesterovam Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome 10. janvārī izsludināja konkursu uz vakantajiem Latvijas Televīzijas valdes locekļu amatiem. Pieteikties var līdz februāra vidum, bet jau pašlaik saņemti vairāki iesniegumi.
Padomes priekšsēdētāja Dace Ķezbere pastāstīja, ka elektroniskajā sistēmā ir pieteikušies vairāki kandidāti, vēstuļu formātā nav saņemts neviens pieteikums. Viņa stāstīja, ka ir arī līgums ar “CV online”, kur ievietota informācija par konkursu, un konkursa publicitāte, viņas ieskatā, ir pietiekami plaša.
Arī NEPLP aicinot cilvēkus pieteikties, gan no LTV kolektīva, gan visus cilvēkus, kas grib strādāt sabiedriskajā medijā, stāstīja Ķezbere.
Tomēr ekspertiem ir bažas, vai televīzijas vadībai tiks atrasti labākie profesionāļi. Šaubas raisa mediju uzrauga normatīvo aktu interpretācija. Pirmkārt, līdzīgi kā ar iepriekšējās valdes atlaišanu tikai pati padome bija revīzijas komisijā un lēmumus pieņēma bez ekspertu padoma, arī jaunās valdes meklējumu konkursā kā komisija būs tikai pieci padomes locekļi.
NEPLP gan publiskajā paziņojumā noraidīja informāciju, ka LTV valdes nominācijas komisijai nav piesaistīti neatkarīgi speciālisti.
NEPLP uzsver, ka atbilstoši konkursa nolikumam komisijas darbā piedalīsies Sabiedriskās konsultatīvās padomes, LTV arodbiedrības un Latvijas Personāla Vadīšanas asociācijas pārstāvji. Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” Ķezbere skaidroja, ka konkursa komisijā piesaistītie speciālisti “piedalās ar padomdevēju un ekspertu tiesībām”. Lēmumu gan pieņems pati padome, kā tas ir paredzēts likumā.
Otrs bažu iemesls ir padomes apņemšanās trešajā kārtā visus pretendentus atklāt.
Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis skaidroja, ka likums un valdības noteikumi paredz citu pieeju šajos jautājumos, bet padome izvēlējusies šīs normas neiekļaut konkursa nolikumā. Centrs lūdza NEPLP skaidrojumu, saņēma atbildi, “bet jāsaka, ka tomēr paliek šaubas un bažas, ka šis pamatojums nav pietiekams”, sacīja Vesperis.
Pārresoru koordinācijas centrs arī uzskata, ka ar kandidātu vārdu atklāšanu var tikt pārkāpta Datu aizsardzības regula – ja kandidāts nepiekritīs sava vārda atklāšanai, viņa piemērotību nemaz neskatītu, radot nelabvēlīgas sekas.
Tikmēr padomes vadītāja Ķezbere uzskata, ka likums padomei ļauj brīvu vaļu visu noteikt pēc sava prāta.
Viņa norādīja, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka sabiedrisko mediju valdes ieceļ un atceļ padome. Valdes locekļus ieceļ atklātā konkursa kārtībā, un konkursa nolikumu apstiprina padome. NEPLP vadījās no likuma. Ķezbere arī pauda, ka padomes ieskatā sabiedrībai ir jāiepazīstas ar konkursa pretendentiem un jāizjautā, šajā gadījumā sabiedrība ir LTV kolektīvs.
Televīzijas kolektīva viedoklim gan nebūs lielas nozīmes, jo valdi izvēlēsies mediju uzrauga pieci locekļi.
Sabiedriskā medija vadības meklējumu kārtību apšauba arī Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta Latvijā vadītājs Andris Grafs.
“Tie var būt tikai minējumi, kāpēc - viņi paši grib pieņemt lēmumus, vai samazināt kandidātu loku. Ko es sagaidītu, kas būtu godīgi, - pārskatīt šos noteikumus un darīt visu, lai šajā sarežģītajā situācijā, kādā NEPLP rīkojās līdz šim, un kādas attiecības ar sabiedrisko mediju valdēm bijušas, motivēt pēc iespējas plašāku loku piedalīties,” norādīja Grafs.
Padome konkursu mainīt negrasās, un Pārresoru koordinācijas centram nākas atzīt – tā kā mediju uzraugs ir neatkarīga institūcija, tās lēmumos iejaukties īsti nav iespējams.
