SKDS socioloģe Ieva Strode norāda uz politisko tirgošanos ar balsīm prezidenta vēlēšanās, sakot, ka sākotnēji visi politiskie spēki balsos par saviem kandidātiem, bet vēlāk varētu piedāvāt savas balsis citiem politiskajiem spēkiem. Turklāt kandidātu izvirzīšanas process, kas notiek šobrīd, ir bezprincipiāls un nepamatots.
Politiskajās sarunās par prezidenta vēlēšanām jāņem vērā arī premjera faktors, jo pašreizējā Ministru kabineta vadītāja Laimdota Straujuma („Vienotība”) nereti tiekot minēta kā premjere, kurai jādemisionē, sacīja Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītāja, bijusī Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.
„Un šinī gadījumā būtiski ir tas, kurš spēlētājs dabūs premjera krēslu,” pauda Kreituse. Viņa arī skaidroja - tā kā prezidents ir neatkarīgs premjera nosaukšanā, jo koalīcija nevar viņu piespiest, līdz ar to prezidentam jābūt tādam, kas „nosauks mūsējo”.
Tam piekrīt arī Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra: „Šis process, kas var beigties ar Raimonda Vējoņa vai Egila Levita ievēlēšanu un var arī tā nebeigties, jāskata kontekstā ar valdības pastāvēšanu un jaunas valdības veidošanu.” ZZS un „Vienotības” vienošanās par prezidentu vienlaikus ir arī vienošanās par nākamo valdības koalīciju, norāda eksperts.
Savukārt neērtākais politiskais spēks koalīcijā ir Nacionālā apvienība (NA), piebilst Kreituse, tāpēc tiekot domāti un grozīti dažādi varianti. Savukārt „Vienotības” un ZZS „laulību” diez vai prezidenta vēlēšanas izšķirs. Turklāt „Vienotība” jau domājot, kā lai panāk, ka NA nesaņem vairāk balsu par viņiem nākamajās Saeimas vēlēšanās, komentē Kreituse.
