“Kā veidot politisko dzīvi, kas būtu atbilstoša manām prioritātēm, mēs varam tikai vienā veidā – piedaloties vēlēšanās,” par katra pilsoņa tiesībām un atbildību noteikt likumdevēja politisko sastāvu atgādina Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, politologs Juris Rozenvalds.
13.Saeimas vēlēšanas izceļas ar bagātu politisko piedāvājumu, kur gandrīz katrā politiskajā nišā ir vērojama asa partiju konkurence. Priekšvēlēšanu tematikai veltīti daudzi raksti, diskusijas, analītiskie raidījumi un rīki plašsaziņas līdzekļos. Tas nozīmē, ka katram vēlētājam, ja vien ir griba, ir plašas politisko spēku izpētes un izvēles iespējas.
„Tie daudzie cilvēki, kas saka, ka nevar izvēlēties, - tad jāuzdod jautājums “kāpēc?”. Vai mums ir kaut kas ļoti nepareizi un šķērsām? Vai arī tāpēc, ka paši cilvēki neizrāda pietiekamu aktivitāti, lai noskaidrotu, ko tad es gribu. Te var atsaukties uz klasiķi, kurš teica, ka asprātīga maniere rakstīt paredz asprātību arī lasītājā, lai būtu šī saspēle,” saka Rozenvalds.
Kā rāda septembrī veiktā pētījumu centra SKDS aptauja, uz vēlēšanām neplāno doties aptuveni desmitā daļa balsstiesīgo iedzīvotāju. Realitātē, spriežot pēc iepriekšējās vēlēšanās nobalsojušo aktivitātes, līdz vēlēšanu iecirknim netiek aptuveni 40%.
„Tie cilvēki, kuri neiet uz vēlēšanām, viņi nejūtas piederīgi šai valstij.”
Sociālantropoloģe Aivita Putniņa cilvēku pasivitāti saista ar sarežģītām pilsoņu un valsts attiecībām, ko var labot abas puses: „Ir tāda paruna, ka gudrākais piekāpjas un gudrākais sāk. Un es ceru, ka arī Latvijas pilsoņi var būt pietiekami gudri. Un es aicinātu tos, īpaši jauniešus, kuri piedalās vēlēšanās, runāt ar draugiem un skaidrot, kāpēc tas ir svarīgi. Tā var būt jauka tradīcija visiem kopā aiziet līdz vēlēšanu iecirknim un dot ieguldījumu Latvijas attīstībā.”
Sociālantropoloģe min, ka vēlētāji bieži izrāda savu negatīvo attieksmi pret politikā notiekošo, ne tikai balsojot ar kājām, bet arī ar tā saucamajām protesta balsīm. „Partijas to ir uzķērušas, un daudzi sauc sevi citos vārdos un pozicionējas ar citu tēlu. Tā ir viena īpatnība, kas cilvēkiem ir,” norāda Putniņa.
Līdzīgās domās ir arī politologs Juris Rozenvalds: „Diemžēl tā mūsu tradīcija: gan neticība pašu spēkiem, gan pārspīlēta skeptiska attieksme pret to, ko dara zēni un meitenes Jēkaba ielā vai Brīvības ielā. Kopumā mēs nevaram noliegt, ka kaut vai pa tiem četriem gadiem, kas ir pagājuši kopš iepriekšējām vēlēšanām, mēs esam spēruši kādu soli uz priekšu – gan ekonomiskajā attīstībā, gan labklājībā.”
Atbildīgi par savu izvēli ir gan tie, kuri iet uz vēlēšanām, gan tie, kas paliek mājās, uzsver Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītāja Ilga Kreituse. „Galvenais – piedalīties un būt aktīvam, lai tu varētu sevi aizstāvēt. Kā saka, pasīvo nosit pirmo. Līdzīgi ar vēlēšanām – pasivitāte, neiešana nozīmē, ka tevi nogrūdīs nost. Tu varēsi sēdēt pie veikala un spriedelēt gudri par politiku, zinot, ka neviens tevi neņems galvā.”
Saskaņā ar SKDS aptaujas datiem iepriekšējās Saeimas vēlēšanās lēmumu, par kuru partiju balsot, trešdaļa pieņēma pēdējā mēneša laikā. Turklāt pieci ar pusi procenti vēlēšanu dienā, bet nepilni trīs procenti – vēlēšanu iecirknī.
Tiem, kuri lēmumu pieņems pēdējā brīdī, Ilga Kreituse norāda: „Cilvēkam ir ļoti svarīgi izvēlēties.
Ja vēl no rīta viņš domā, varbūt nevajag, tad pusdienas laikā vajag iestrēbt kārtīgu zupu un vakarpusē aiziet un nobalsot.
Tas, ka tas ir pēdējā brīža moments, tas nav tik svarīgi. Mēs esam dažādi. Galvenais – aiziet, izdarīt savu izvēli un līdz ar to uzņemties zināmu atbildību par to, kas notiek valstī. Viegli kritizēt: es nebalsoju, es neatbildu, bet tev jau pašam šajā valstī jādzīvo. Tu nebalso ne Vašingtonai, Maskavai, tu balso sev!”
Protams, var jau domāt, ka viena balss no pusotra miljona balsīm neizšķir daudz. Bet nozīmīga ir katra balss, jo tādā veidā tiek stiprināta pilsoniskā sabiedrība un valsts demokrātija.
