Sadaļas Sadaļas

Eksperti: Varbūtība par Krievijas spiegiem Latvijas valsts iestādēs nepārsteidz

Iespēju, ka Latvijā valsts pārvaldes struktūrā ir cilvēki, kas sadarbojas ar ārvalstu specdienestiem, nevajadzētu vērtēt kā lielu pārsteigumu – tā, komentējot bijušā Satversmes aizsardzības biroja vadītāja Jāņa Kažociņa teikto, uzsver ārlietu un drošības eksperti.  

Latvija, būdama Krievijas kaimiņvalsts un NATO dalībvalsts, jau ilgstoši ir Krievijas interešu lokā, tāpēc bijušā Satversmes aizsardzības biroja vadītāja Jāņa Kažociņa viedoklis, ka Latvijā arī valsts pārvaldē varētu atrasties cilvēki, kuri sadarbojas ar Krievijas specdienestiem, nav pārsteidzošs, uzskata ārlietu un drošības eksperti.

Bijušais Valsts policijas priekšnieks, drošības eksperts Juris Rekšņa norāda, ka šādi cilvēki ir praktiski jebkurā valstī, tomēr jebkurā gadījumā lielāko daļu informācijas izlūkdienesti vienmēr iegūst ar legāliem līdzekļiem.  

“Es teikšu, ka Kažociņa kungam ir pilnīga taisnība. Vienīgi, šādi ierēdņi ir jebkurā valstī, gan Apvienotajā Karalistē, gan Francijā, gan arī Krievijā. Tās ir cīņas, un cīņās vienmēr ir Kaupēni un nodevēji, un ir arī dienesti, kas pret to cīnās,” sacīja Rekšņa.

“Līdz ar to nekāda Amerika šeit nav atklāta, tā ir pilnīgi normāla loģika. Bet es varu pateikt arī, ka 80 – 90% no tā, kas notiek Latvijas valstī, ārvalstu izlūkdienesti uzzina no masu saziņas līdzekļiem, nevis tikai no ierēdņiem un tā tālāk,” norādīja Rekšņa.

Rekšņa arī uzskata, ka iesaistīties šādās darbībās cilvēkus mudina muļķība vai mantkārība: "Dabīgi, ka pārsvarā, es teikšu tā, ka 99% ierēdņu ir godprātīgi šajā ziņā, un domāju, ka neviens negrib īpaši sasaistīties. Bet ir daudz iespējas, kā savervēt un tā tālāk. Cits aiz savas muļķības, cits aiz dumjības, cits aiz mantkārības."

Tāpat Rekšņa pārliecināts, ka sabiedrība novērtētu, ja atbildīgās institūcijas par iedzīvotājiem, kuri pieķerti pretvalstiskā darbībā, gadījumos, kad tas ir iespējams, runātu atklātāk: “Tā cīņa jau būs nebeidzama, tā pasaule – kāda viņa bijusi 1000 gadus atpakaļ, kad jebkura valsts par jebkuru valsti gribēja iegūt informācija, tāda viņa arī būs uz priekšu. Vienīgais, ko man gribētos novēlēt – ja tas iespējams, tad tam arī publiski jātop zināmam. Lai mēs zinātu savus varoņus sejā.”

Tikmēr ārlietu eksperts, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs Māris Cepurītis pauda  – ir jābūt reālistiem un jāpieļauj iespēja, ka arī Latvijā var būt amatpersonas, kuras strādā ārvalstu interesēs, piemēram, gan ievācot informāciju, gan arī cenšoties ietekmēt sociālekonomiskos procesus.

“Kopumā sakot – mēs pavisam noteikti negribētu, lai Latvijā kaut kas tāds būtu, bet ir jābūt reāliem un jāpieļauj šāda iespēja, ka arī Latvijas amatpersonu vidū ir tādi, kas īsti nedarbojas Latvijas interesēs, bet citu valstu interesēs,” sacīja Cepurītis.

“Par to, kāda ir viņu loma un funkcijas, ir visai grūti spriest. Nu bet kopumā var ilustrēt divas. Pirmkārt, ievākt informāciju un nodot to tālāk Krievijai, bet tikpat labi šīs personas var tikt izmantotas, lai veiktu kādas noteiktas darbības un lai ietekmētu arī Latvijas sociālekonomiskos un politiskos procesus,” pieļāva Cepurītis.

Arī Satversmes aizsardzības birojs savā 2014.gada pārskatā norāda, ka Krievijas izlūkošanas aktivitātes pagājušajā gadā ir augušas, un izlūkošanas interešu loks bija saistīts ar notikumiem Ukrainā, gatavošanos Latvijas Eiropas Savienības prezidentūrai un Austrumu partnerības samitam, kā arī Saeimas vēlēšanām. 

Tāpat Krievijas izlūkošanas dienestu interešu lokā ir tie Latvijas iedzīvotājiem, kuri periodiski vai ilgstoši uzturas Krievijā, bet it īpaši – Krievijā studējošie jaunieši. Lai nodrošinātu sadarbību, dienesti ņem talkā arī tādas metodes kā šantāžu un draudus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt