Eksperti valdības rīcībspēju saista ar papildu ierobežojumu pieņemšanu un izskaidrošanu

Premjers Krišjānis Kariņš no “Jaunās Vienotības” nācis klajā ar plašāku ierobežojumu plānu cīņai ar Covid-19 izplatību. Valdības vadītājs līdz ar Valsts prezidentu un Saeimas priekšsēdētāju ir vienisprātis, ka jāatgriežas pie vienlīdz stingriem ierobežojumiem. Vienlaikus politikas vērotāji līdzšinējo valdības komunikāciju vīrusa ierobežošanā uzskata kā neveiksmīgu un norāda: svarīgi, cik vienoti valdība spēs komunicēt par jaunajiem ierobežojumiem.

Eksperti valdības rīcībspēju saista ar papildu ierobežojumu pieņemšanu un izskaidrošanuJānis Kincis

Latvijā vajadzīgi līdzīgi stingri ierobežojumi kā pavasarī, kad ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ izsludināja pirmoreiz, paziņoja premjers Krišjānis Kariņš. Premjera publiskotais plāns paredz ārkārtējo situāciju pagarināt līdz 11. janvārim, noteikt par pienākumu masku valkāt visur iekštelpās, izņemot mājās; ierobežot cilvēku pulcēšanos līdz diviem; savukārt 1. līdz 4. klašu skolēnus sūtīt brīvdienās jau nākamnedēļ, lai skolām būtu laiks sagatavoties klātienes mācību atsākšanai janvārī.

Ir ideja plašāk izmantot antivielu testus cilvēkiem bez Covid-19 simptomiem, anketēt iebraucējus Latvijā. Tāpat piedāvāts beigt ieilgušās diskusijas par nepieejamo manikīra pakalpojumu, nosakot vienādu regulējumu ar frizētavām. Premjers arī pretēji ekonomikas ministra rosinātajam aicinās nedēļas nogalēs ļaut strādāt tikai pirmās nepieciešamības preču veikaliem.

Šobrīd, kad divus mēnešus Covid-19 izplatība izrādījusies grūti ierobežojama, valdībai beidzot jādarbojas kā vienotam organismam, uzsvēra Kariņš.

„Šajā gadījumā mēs esam krīzes situācijā un visiem ministriem kopā ir jāpanāk Covid-19 izplatības ierobežošana Latvijā. Es ceru, ka, visiem saprotot situācijas nopietnību un ar pieejas maiņu mēs varētu arī visi ne tikai balsot [valdības sēdēs], bet arī runāt ko līdzīgu viens ar otru,” sacīja Kariņš.

Neoficiāli izskan, ka premjers Kariņš svētdien vakarā īpaši izsludinātajā paziņojumā bija plānojis norādīt uz atsevišķu ministru nesaskaņoto rīcību. Tomēr tas izpalicis.

Problēmas valdības līdzšinējā komunikācijā uzsvēra arī Latvijas Radio uzrunātie eksperti. Tomēr premjera šīsdienas vēstījumā pēc tikšanās Rīgas pilī ieskanējās cerība, ka premjeram ir plāns, pauda sociologs Aigars Freimanis.

„Pēc vakardienas mulsinošā uznāciena un veida, kā viņš parādījās sabiedrības priekšā, – noteikti tas bija sabiedrību uzbudinošs, jo likās, ka būs kāds ļoti nopietns vēstījums, bet tas izpalika. Šodien izskatījās, ka cilvēks ir sapurinājis ar paziņojumu, lai būtu rīcība. Bet, ej nu sazini, kas notiks valdībā!” sacīja Freimanis.

Par problēmām valdības darbā liecina individuāli gājieni, kā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (“KPV LV”) vēstījums, ka vajag nedēļas nogalēs ar ierobežojumiem atjaunot visu veikalu darbu. Freimanis atsaucās arī uz bieži pieminēto veselības ministres Ilzes Viņķeles un premjera atšķirīgo  piegājienu krīzes risināšanai, kad Covid-19 izplatība šķiet nekontrolēta.

„Ir divi nosacīti centri, kas mēģina vadīt pandēmijas krīzi un pieņemt antikrīzes pasākumus. Tādos apstākļos tā vienotība ir galēji nepieciešama valdībā pat tad, ja kāda no pusēm nepiekrīt,” norādīja Freimanis.

Politoloģe Ilga Kreituse arī uzsvēra, ka vienotības trūkums valdībā veicina sabiedrības paviršo attieksmi pret paziņojumiem Covid-19 ierobežošanā. „Divi noteikumi. Pirmkārt, ka valdību pārstāv viens cilvēks, kurš pasaka, kā būs. Lai nenonāk sabiedriskajā vidē atsevišķu ministru atsevišķas intereses, kuram vajag restorānu, kuram vajag veikalu, kuram vajag vēl kaut ko.

Lai valdība darbojas tā, ka rada cilvēkiem pārliecību, ka ir skaidrs plāns.

Un, lai katram pieņemtam lēmumam klāt ir pamatojums, kāpēc mēs darām tā, kaut ko slēdzam un citādi rīkojamies. Vajadzīga vienota rīcība, nevis ministru savstarpēja sacensība, kurš daiļāk un skaistāk kaut ko aizstāvēs,” uzsvēra Kreituse.

Uz to, ka vienprātības valdībā nav, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” noradīja arī politologs Filips Rajevskis. “Šādā situācijā būtu sarežģīti pieņemt izsvērtu lēmumu, par ko mēs visu laiku runājam un gaidām – izsvērtus, vienkāršus, skaidrus lēmumus, kas notiks tālāk,” komentēja Rajevskis.

Papildus visai draudīgs fons valdības darbībai ir arī neziņa par apvienības „Attīstībai/Par!” turpmāko darbību un jau gandrīz trīs nedēļas tukšais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra krēsls. Arī koalīcijā ietilpstošās Nacionālās apvienības līdera Raivja Dzintara nesenās atziņas par neapmierinošo valdības darbu nevedina uz lielu palīdzību no malas, vērtēja politoloģe. Taču vispirms valdības kā vienotas komandas spēju parādīs šīs nedēļas lēmumi par plašākiem Covid-19 ierobežojumiem.

KONTEKSTS:

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš rosināja pagarināt ārkārtas situāciju līdz 11. janvārim. Pašlaik ārkārtējā situācija ir izsludināta no 9. novembra līdz 6. decembrim, tās laikā noteikti jauni stingrāki ierobežojumi

Latvijas uzņēmējiem pašreizējās ārkārtējās situācijas laikā ir trīs atbalsta veidi – dīkstāves pabalsti, subsidētās darbavietas un vienreizējā subsīdija apgrozāmajiem līdzekļiem.

Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai, un situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība pastiprināja drošības pasākumus, taču saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt