Sadaļas Sadaļas

Eksperti valdības problēmu risinājumu saredz premjera nomaiņā vai viņa pieejas maiņā

Covid-19 krīzē valdības darbam ir jāmainās – ir izteiktas versijas par premjera vai daļas ministru nomaiņu, uzskata politikas vērotāji. Vienlaikus izskan viedoklis, ka Covid-19 krīzes laikā mainīt valdību būtu bezatbildīgi, taču premjeram jāmaina vadības stils.  

ĪSUMĀ:

  • Pētnieks Krūmiņš: Valdība Covid-19 krīzē “cer uz kaut kādu brīnumu”.
  • Krūmiņš: Kariņš ir noguris un apjucis, grūti pieņemt strukturētus lēmumus.
  • Zīle: Latvijai šajā laikā noderētu bezpartejisks premjers.
  • Kažoka: Šis nebūtu labs laiks valdības maiņas peripetijām.
  • Kažoka: Nepieciešamas arī premjera Kariņa pieejas pārmaiņas.
  • “Jaunā Vienotība” atbalsta Kariņu, šajā Saeimā nebūtu iespējama labāka valdība.

Covid-19 izplatības mazināšanai valdībai pašlaik ir bail pieņemt jaunus lēmumus, ceturtdien intervijā Latvijas Radio pauda Vidzemes Augstskolas asociētais profesors un vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš. Viņaprāt, daži ministri uzskata, ka viņi ir "Covid-19 ministri" un ir vairāk piesardzīgi, bet citi skatās "plašāk, vairāk uz nozarēm". Darbu kavē viedokļu dažādība un kopīgas vīzijas trūkums.

Eksperti valdības problēmu risinājumu saredz premjera nomaiņā vai viņa pieejas maiņāJānis Kincis

“Sajūta ir tāda, ka valdība cer uz kaut kādu brīnumu. Redzam, ka tā nav paļaušanās uz visaptverošu ekspertīzi, situācijas ilgtermiņa analīzi. Mēs ķeram un grābjam rīkus, kas citās valstīs strādā, bet esam ļoti pavirši to izmantošanā,” rezumēja Krūmiņš.

Pēc pētnieka domām, Covid-19 krīzes vadības galvenā problēma ir ne tik daudz ministru atšķirīgā pieeja, bet gan premjera Krišjāņa Kariņa no “Jaunās Vienotības” nogurums.

“Vienmēr jau mēs varam teikt, ka nezinām, kas nāks vietā, bet šajā gadījumā man izskatās, ka premjers nevar savākt. Piemēram, jautājumā par ilgtermiņa attīstību un Eiropas [Atveseļošanas un noturības mehānisma] miljardiem būtu jābūt skaidrai valdības vīzijai par investīcijām un to, ko mēs darām ar attīstību. Es to neredzu. Man liekas, ka premjers ir baigi iegājis sīkumos. Man liekas, ka Krišjānis Kariņš ir noguris un apjucis, grūti pieņemt strukturētus lēmumus un nākamos soļus uz priekšu,” pauda Krūmiņš.

Līdzīgi izteicies arī eiroparlamentārietis Roberts Zīle no Nacionālās apvienības. Viņš intervijā laikrakstā “Diena” paudis, ka, viņaprāt, Eiropas Atveseļošanas projektu pieteikumos viegli nolasāms ministriju partejiskais dalījums, bet nav redzama ilgtermiņa politika un atbalsts vietējam biznesam un pētniecībai procesu attīstībai pašu valstī. Arī tas, pēc Zīles domām, ir smagnējās koalīcijas darba rezultāts. Pandēmijas krīzes sliktā pārvaldība gulstas uz valdības pleciem, īpaši saistībā ar vakcīnām.

Zīle uzskata, ka Latvijai šajā laikā noderētu bezpartejisks premjers.

Šis nebūtu labs laiks valdības maiņas peripetijām, uzskata politoloģe, sabiedriskās politikas centra „Providus” vadītāja Iveta Kažoka. Viņa cer uz valdības spēju kļūt vienotākai, kā arī nepieciešamas arī premjera Kariņa pieejas pārmaiņas.

“Tomēr visdrošākais un visvieglāk sabiedrībai izskaidrojamais variants ir turpināt strādāt tādā sastāvā kā šobrīd, bet ar cita veida uzstādījumiem un metodēm. Pamatjautājums ir premjeram Kariņam, vai viņš ir gatavs mainīt vadīšanas stilu no būšanas par tādu kā ministriju moderatoru, tā vietā ieņemot lomu, kas līdzīga kara ģenerālim. Proti, nedot sabiedrībai liekas ilūzijas, bet vienlaikus norādīt, ka līdz jūnijam būs sapotētas riska grupas un tad būtu tālāks horizonts par kolektīvo imunitāti.

Un tad ir, protams, jautājums koalīciju veidojošajām partijām, vai tās būs gatavas pakļauties un strādāt, ja premjers šādi rīkojas,” sacīja Kažoka.

Situācija valdībā apspriesta arī partijā „Vienotība”, kas uzskata, ka par spīti grūtībām premjeram Krišjānim Kariņam ir atbalsts darba turpināšanai, norādīja partijas ģenerālsekretārs Artis Kampars.

„Premjers stāsta, ka valdības lēmumi reizēm ir tiešām neloģiski un partijā ir tāds viedoklis, taču premjera skaidrojums mūs vienmēr ir pārliecinājis. Pie šādas saskaldītas un ļoti raibas koalīcijas, pie sēžu norises tiešsaistē vadīt valdību ir ļoti grūti. Un mūsu atbalsts viņa darba turpināšanai ir viennozīmīgs. Viņš turpina ieguldīt milzu darbu.

Neuzskatām, ka šajā Saeimas sasaukumā būtu iespējama labāka valdība,” sacīja Kampars. 

Kariņa partijas biedri ir pārliecināti, ka šobrīd, krīzes laikā, būtu riskanti un sarežģīti meklēt citus valdības modeļus.

KONTEKSTS:

Līdzšinējā valsts komunikācijas stratēģija par Covid-19 pandēmiju sevi ir izsmēlusi, atzina Krišjāņa Kariņa parlamentārā sekretāre Evika Siliņa no «Jaunās Vienotības». Sabiedrība ir nogurusi no pandēmijas, ierobežojumiem un tā, ka valdībai nākas pieņemt nepopulārus lēmumus, tāpēc turpmāk ar sabiedrību par pandēmiju vairāk runāšot paši sabiedrības, nevis valdības pārstāvji.  

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule iepriekš brīdināja, ka mēs daudz runājām, kāpēc nevar nopirkt cepampapīru, bet par maz skaidrojām, kā katram jārīkojas, lai mazinātu saslimstību ar Covid-19, un valdības un sabiedrības attiecības pazaudējušas galveno fokusu. Politologs Filips Rajevskis iepriekš pauda, ka neuzticība valdībai ir augsta un sabiedrība neņem vērā valdības noteiktos ierobežojumus Covid-19  izplatības mazināšanai, sabiedrība “kļuvusi imūna” pret šiem lēmumiem un ierobežojumus neievēro.

Valdības darba vērtējums SKDS veiktajā iedzīvotāju aptaujā nokrities līdz zemākajai atzīmei tās pastāvēšanas laikā. Februārī Kariņa vadītās valdības darba vērtējums noslīdējis līdz zemākajai atzīmei tās pastāvēšanas divu gadu laikā. 71%  no visiem aptaujātajiem valdības darbam devuši negatīvu vērtējumu.

Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) skaidro, ka viņa vadītā Ministru kabineta reitingu, visticamāk, ietekmējuši valdības lēmumi Covid-19 izskaušanai.     

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt