Tomēr šai valdībai priekšā ir arī nopietni darbi. Centra „Providus” pētnieks Valts Kalniņš norādīja, ka viens no svarīgākajiem valdības uzdevumiem būs turpināt premjera Valda Dombrovska („Vienotība”) laikā aizsāktās reformas, piemēram, tieslietu sfērā.
Vaicāts, par veidu, kādā valdība tapa, Kalniņš atzina, ka šādā veidā valdības Latvijā jau ir tapušas, un tas nav nekas jauns.
Jau kritiskāka bija politoloģe Ilze Ostrovska. Viņa pauda, ka tagad Latvijas iedzīvotāji ik vakaru ziņu raidījumā „Panorāma” varēs skatīties, pēc viņas vārdiem, „nebeidzamo kriminālfilmu” par norisēm Ministru kabinetā.
Ostrovska norādīja, ka šajā valdībā ticams scenārijs var būt tāds, ka viena no partijām kādu sarežģītu jautājumu visu laiku vilcina līdz vēlēšanām, tādējādi liedzot pieņemt galīgu lēmumu. Tas attiecīgi ietekmē visas valdības lemtspēju un rīcībspēju.
No otras puses, visas, tā saucamās, "labējās partijas" šobrīd ir spiestas sadarboties, lai izdzīvotu un vispār palikt pie varas, izvairoties no sadarbības ar "Saskaņas centru". Tādējādi nepieciešamība izdzīvot ir kļuvusi par jaunās koalīcijas partiju vieno no svarīgākajiem motivatoriem.
Vēstīts, ka Saeima trešdien pēc divu mēnešu ilgām politiķu diskusijām apstiprināja jauno valdību. Par tās vadītāju kļuva līdzšinējā zemkopības ministre Laimdota Straujuma, kas līdz ar šo balsojumu tapusi par pirmo sievieti – valdības vadītāju – Latvijā.
