Saeimas Prezidija loceklis, deputāts Andrejs Klementjevs ("Saskaņa") šorīt intervijā Latvijas Radio pauda viedokli, ka nav pamata bažām, ka informācijas lapiņa krievu valodā varētu apdraudēt Latvijas suverenitāti, taču, ja šo sabiedrības daļu neuzrunās, decembrī situācija būs vēl smagāka nekā patlaban.
"Esam vienā laivā, vienā ģimenē. Ja šodien cilvēkiem vajag bišķiņ vairāk informācijas, ir jānoliek malā politiskās intrigas. Neviens neapdraud šodien latviešu valodu, neviens nešaubās, ka tā ir galvenā valoda; tai ir Satversmē nostiprinātas pozīcijas. Kāpēc šodien nedot iespēju vakcinācijas centram, speciālistam [Jurijam] Perevoščikova kungam, kurš ļoti labi, ticiet man, izskaidrotu krievu valodā, ka vakcinēšanās nav bīstama? Cilvēki neredz, ka mums ir katastrofa, kara situācija – mēs runājam par lauka hospitāļiem un ka koridori tūliņ būs pilni ar pacientiem, bet vienalga ir spēki, kas mēģina sašķelt un nevar vienoties par vienas lielas katastrofas risinājumiem," sacīja Klementjevs.
Arī uzrunātie eksperti mudina krīzes situācijā tomēr izdarīt izņēmumu. Sabiedriskās politikas centra "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka atgādināja, ka šā gada septembrī veiktās iedzīvotāju aptaujas liecina, ka tieši krievvalodīgo vecākā paaudze salīdzinoši retāk vakcinējas un vairāk baidās no vakcīnām nekā no saslimšanas. Tas liecina, ka šī sabiedrības daļa patērē nekvalitatīvu informāciju, un šajā gadījumā komunicēšana mazākumtautībām saprotamā valodā ir arī attieksmes jautājums.
"Šie ir tie apstākļi, kad mums ir jāmēģina pārliecināt katru cilvēku, kas Latvijā dzīvo, vakcinēties, sargāt sevi un līdz ar to arī sabiedrību no Covid-19.
Un mums ir īpaša problēma ar krieviski runājošiem senioriem, jo viņi veido ļoti lielu daļu no mūsu kopējās sabiedrības. Bet papildus ir arī jautājums, kā informācija par vakcinēšanās iespējām nonāk pie citiem cilvēkiem, kas šobrīd ir pārcēlušies uz dzīvi Latvijā un neprot ne latviešu, ne krievu valodu. Un standartam šādās situācijās būtu jābūt, ka valstij ir pēc iespējas šajā brīdī, kad ir apdraudēta visa mūsu sabiedrība, jāmēģina viņus uzrunāt tādās valodās, kādas viņi saprot," norādīja Kažoka.
Līdzīgu viedokli pauda arī tiesībsargs Juris Jansons. Tiesa, viņš uzskata, ka vēlmi vakcinēties nevairojot arī apstāklis, ka arī vakcinētie var saslimt.
"Mums jāatrod veids, kā uzrunāt visas sabiedrības grupas, un tā informācija ir jānodod saprotamā veidā.
Kādā valodā – tas pat vairs nebūtu pats aktuālākais. Mums jāuzrunā sabiedrība tā, lai mūs sadzird un tā mūsu informācija, ko gribam pasniegt, tai ir uztverama," sacīja tiesībsargs.
Visbiežāk iebildumi pret komunicēšanu krievu valodā tiek saistīti ar Valsts valodas likuma normām, kuras paredz, ka bez pieprasījuma ar iedzīvotājiem komunicēt svešvalodā nevar. Valsts valodas centra (VVC) pārstāve Madara Rēķe gan norādīja, ka šis jautājums jārisina pašiem politiķiem – ja par komunicēšanu krievu valodā vienotos Saeima, valodas centram tas būs jārespektē.
"VVC nevienam neko neaizliedz, bet aicina ievērot likumu. VVC nevar izdomāt vai pieņemt izņēmumus, kas nav akceptēti Saeimā. Ja VVC nav šāds deleģējums, tas pats no sevis izņēmumus nevar izdomāt vai aicināt neievērot Valsts valodas likumu," sacīja centra pārstāve.
Ministru kabinetā jau vienreiz tika skatīta līdzīga iecere nodrošināt vakcinācijas avīzi arī krievu valodā. Taču arī toreiz Ministru kabinetā šāda iniciatīva neguva pilnu atbalstu.
