Bordo dogi jeb franču mastifi ir masīvi dzīvnieki – pieaudzis suns sver aptuveni 70 kilogramus. Četri tieši šīs šķirnes dzīvnieki aizvadītās nedēļas nogalē nāvējoši sakoda piecus gadus vecu meitenīti. Suņi nebija sveši, tie piederēja meitenes ģimenei.
“Suņi ar saimnieka piekrišanu tika nogādāti patversmē. Mēs procesa ietvaros lūgsim Pārtikas un veterinārajam dienestam izvērtēt suņu bīstamību, pēc kā tiks lemts jautājums par suņu tālāko likteni,” pastāstīja Olaines iecirkņa kārtības policijas priekšnieka vietniece Aija Briede.
Interneta vietnē youtube.com ierakstot atslēgas vārdus Bordo dogs un bērni, savirknējas milzums video, kur mazuļi un lielāki bērni rotaļājas ar šiem suņiem. Internetā pieejami ļoti dažādi apraksti par šīs šķirnes raksturu. Vienos ir teikts, ka Bordo dogi ir izteikti mednieki, tādēļ tos atstāt vienus ar bērniem noteikti nevajadzētu. Citur rakstīts, ka tie ir ārkārtīgi nosvērti suņi un īsti bērnu draugi.
Kinoloģe Anita Mežapuķe, kura savulaik 15 gadus audzējusi tieši Bordo dogus, sliecas par labu otrajam, miermīlīgajam vērtējumam.
Tajā pašā laikā saimniekam savam sunim - neatkarīgi no šķirnes - ir jāiemāca pati galvenā komanda – aizliegums.
Ja cilvēks to nav izdarījis, tā ir viņa atbildība, ja suns kādam nodara pāri, uzskata kinoloģe.
“Suns 99% nav vainīgs. Ir vainīgs cilvēks, jo suns ir tāds, kādu viņu ir izveidojis cilvēks. Ja tu nevari pa gabalu nobļauties – nē! - un suns pārstāj darīt to, ko viņš dara, tā ir audzināšana! Un to grupiņā nevienā nevar iemācīt. Ar to ir jāstrādā, jāstrādā, jāstrādā!” uzsver kinoloģe.
Tāpat jārēķinās, ka mazi bērni savu mīluli var izdomāt pamocīt vairāk, nekā spēj izturēt dzīvnieka pacietība.
Bērnu slimnīcas ārsti sakostus pacientus redz vairākas reizes nedēļā. Dažkārt pat pa četriem pieciem vienā dežūrā, stāsta ķirurgs Jānis Upenieks. Aptuveni puse mazo pacientu tiek cauri ar brūces apkopšanu un poti pret trakumsērgu. Bet daudzi gadījumi pierāda, ka vecāki neapzinās, cik daudz spēka patiesībā ir ģimenes mīlulim.
“Ir gadījies, ka ir plašas brūces, ir gadījies pat, ka ir galvaskausa lūzumi – ja suns paņem mazu bērnu ar zobiem,” stāstīja Upenieks.
“Tāpat kā sunītis sagrauž citu kaulu, tāpat viņam pietiek spēka sabojāt, piemēram, rokas vai kājas kaulu. Tas diemžēl no dabas ir dots, ka dzīvnieks šo kaulu var pārkost,” norādīja Upenieks.
Tāpēc gan ārsti, gan kinologi aicina – bērnus dzīvnieku tuvumā rūpīgi uzraudzīt. Un, ja reiz nolemts mīluli ģimenē pieņemt, tad arī jāuzņemas atbildība un jāatrod laiks nopietnai dresūrai.