Panorāma

Cer savākt vēl septiņus miljonus eiro Ukrainas atbalstam

Panorāma

Panorāma

Eksperti: Šogad piemineklis bija daudz mazāk apmeklēts

Eksperti: Šogad pie pieminekļa Uzvaras parkā bija daudz mazāk ļaužu; ne visi ir Kremļa slavinātāji

Kā attiekties pret to sabiedrības daļu, kuri šogad gāja pie pieminekļa Uzvaras parkā? LTV uzrunātie eksperti uzsver – svarīgi novērtēt, ka šogad pie pieminekļa aizgāja salīdzinoši daudz mazāk ļaužu, nekā tas bija agrākajos gados. Turklāt arī starp tiem, kuri nolika ziedus, ne visus var uzskatīt par Krievijas sāktā kara, Kremļa politikas vai Latvijas okupācijas slavinātājiem.

Eksperti mudināja novērtēt to, ka salīdzinoši – šogad pie pieminekļa Uzvaras parkā aizgāja daudz mazāk ļaužu, nekā tas bija agrākajos gados.

“Ja mēs atceramies, kādreiz tur bija 10 000–50 000. Šobrīd nav ne tuvu tam. Es domāju, ka nākošgad būs vēl mazāk. Ja mēs tur nojauksim to pieminekli, tad arī būs vēl mazāk. Tāpēc es domāju – ir jānoņem, tie impulsi jānoņem, tie kairinātāji. Nu, vienmēr būs kaut kādi fani, vienmēr būs kaut kas, pāri paliks, bet tas būs tāds mazākums, par kuru nevajadzēs uztraukties,” sacīja politologs Filips Rajevskis.

“Un tas, kas arī varbūt ir svarīgs faktors – labi, mēs zinām, ka valsts vara aicināja un teica, ko un kā vajag darīt. Bet atkal tas, ko mēs no aptaujām mazlietiņ varam spriest un pieņemt, ka neba nu visi sadzirdēja to aicinājumu tieši tādā veidā, kā tas izskanēja no valsts varas pārstāvjiem. Bet nu labi redzam – kaut kāda saujiņa ir aizgājusi, es teiktu, tad tāpēc mums ir te tiesībsargājošās un drošības iestādes, lai viņi, tā teikt, ņem un tur visus uz grauda,” norādīja pētījumu kompānijas SKDS vadītājs, sociologs Arnis Kaktiņš.

Turklāt arī starp tiem, kuri nolika ziedus, ne visus var uzskatīt par Krievijas sāktā kara, Kremļa politikas vai Latvijas okupācijas slavinātājiem.

“Pašreiz tā diskusija ir melnbalta. Tu atnāc pie pieminekļa – tātad līdz ar to tu esi, kā saka, pret Latviju. Manuprāt, tā situācija ir daudz kompleksāka un sarežģītāka. Ir daļa un, mēs to nevaram noliegt, ir cilvēki, kuriem, piemēram, aizgāja vecvectēvs bojā. Nekas tik lēni nemainās kā cilvēku pārliecības.

Un mēs turklāt nezinām, mums vēl jānoskaidro, kādas tās pārliecības ir.

Līdz ar to gaidīt momentā kā uz brīnumu tāpēc, ka, piemēram, prezidents pateica, un viss – nostāsies miera stājā un teiks, es tur par kilometru tuvāk nenākšu, – es domāju, ka tas ir mazliet naivi un to nevarēja arī gaidīt,” norādīja Latvijas Universitātes profesors, politologs Juris Rozenvalds.

KONTEKSTS:

Šogad, kad Krievija sākusi karu Ukrainā, Latvijā cilvēkus aicināja nelikt ziedus pie pieminekļa Uzvaras parkā 9. maijā. Tomēr daļa iedzīvotāju to darīja.

10. maija rītā cilvēku noliktie ziedi tika aizvākti, kā to paredzēja iepriekš noteiktais plāns. Tādēļ ziedu licēji vēlreiz devās pie pieminekļa 10. maijā, un vakarā parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju, tādēļ tikusi slēgta pieeja piemineklim. Latvijas Televīzija Pārdaugavā novēroja, ka vairāki sanākušie bija agresīvi un neslēpa atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt