Eksperti: Situācija reģionālajos medijos tuvākajos gados neuzlabosies

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Situācija tuvākajos gados medijos neuzlabosies, jo reģionos nepietiek spēcīgu redaktoru un žurnālistu, arī mediju lietotprasme iedzīvotājiem nav pietiekami attīstīta. Tā sarunā Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā” pauda Žurnālistu asociācijas valdes locekle Dita Arāja un „Providus” pētniece Ilze Straustiņa.

Reģionālie mediji nav pietiekami novērtēti nacionālajā līmenī, arī to ietekme, veidojot sabiedrības identitāti. „Reģionālajiem medijiem daudz stabilāka auditorija, lai gan ievērojami mazāka, jo tā ir daudz sadalītāka. Arī uzticības kredīts daudz stingrāks,” skaidroja Straustiņa.

„Providus” pētnieces ieskatā, tirgus sakārtosies, kad patērētāji maksās par neatkarīgajiem medijiem. Problēma esot tajā, ka nav pietiekami attīstīta mediju lietotprasme sabiedrībā. „Tas arī dod zaļo gaismu pirktas informācijas pirkšanas ceļiem,” norādīja Straustiņa.

„Te nav runa tikai par naudas un politiķu varu. Otrā svaru kausā ir pašu žurnālistu profesionalitāte, jo galu galā viņi ir tie, kas šā vai citādi padodas šim spiedienam,” uzsvēra Arāja, Viņasprāt, pēkšņi gada, divu, trīs laikā šajā jomā nekas neuzlabosies, drīzāk tendence varētu būt pretēja.

Žurnālistu kvalifikācija arī ir ļoti nozīmīgs faktors un nemainīsies divu, trīs gadu laikā, Arājas teiktajam piekrita Straustiņa. „Paaudzes mainās ik pa 15 gadiem. Un es domāju – nākamā paaudze, kas varētu būt pēc sešiem gadiem, tad šobrīd jāieliek pamati mediju lietotprasmei un tad mēs varbūt varētu sagaidīt kādu rezultātus,” sacīja pētniece.

Arāja arī pauda, ka laikraksts „Zemgales Ziņās” drīzāk bija izņēmums, jo tā bijusī redaktore laikraksta „Zemgales Ziņas” galvenā redaktore Evita Puriņa iepriekš strādāja laikrakstā „Diena” un redzēja, kā „vienam normālam laikrakstam jāstrādā: sargsuns, analītika.”

„Uz vispārējā reģionu fona tas bija precedents, kas tagad tiek nocirsts. Nav tām ka reģioniem būtu garš profesionālais soliņš. Ja tie jaunie žurnālisti nāk un sāk strādāt, tad viņiem vajag spēcīgu redaktoru, kas no viņiem prasa un trenē profesionalitāti. Ir vietas, kur ir spēcīgāki reaktori un kuri saprot, kas ir profesionāla žurnālistika, un ir vietējie kultūras darbinieki,” skaidroja Arāja.

Arī Saeimas deputāts Dzintars Ābiķis ("Vienotība") nav optimistiski noskaņots par vietējo avīžu perspektīvām. Deputāts norāda, ka cilvēku skaits, īpaši reģionos, samazinās un jauni cilvēki avīzes nelasa. Viņaprāt, situāciju ietekmējusi arī administratīvo teritoriju reforma, jo tagad cilvēkiem ir mazāka saistība ar bijušo rajona centru, līdz ar to mazāka interese par tur notiekošo.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti