Eksperti Satversmes tiesā kritizē novadu reformas mērķi un kritērijus

Satversmes tiesas tiesneši otrdien turpināja uzklausīt ekspertus lietā par novadu reformu saistībā ar Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam un Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam. Izvaicāto ekspertu izteikumos izskanēja gan šaubas par novadu reformas izvirzītajiem mērķiem, gan par kritēriju trūkumu likumā. 

Eksperti Satversmes tiesā kritizē novadu reformas mērķi un kritērijusJānis Kincis

Latvijā iedzīvotāju skaita samazināšanās apstākļos drīzāk būtu bijis jādomā par mazāku novadu veidošanu, dienas sākumā Satversmes tiesai pauda Rīgas Tehniskās universitātes profesors, ekonomikas doktors Jānis Vanags. Viņš uzskata, ka apšaubāms ir novadu reformas veicēju mērķis lielākos novados piesaistīt investīcijas un radīt jaunas darbavietas.

„Diemžēl tas ir utopisks paziņojums.

Laikā, kad iedzīvotāju skaits samazinās, investīciju vides konkurētspēja samazinās, tāpēc ar reformu mēs te neko nevaram palielināt. Izņēmums ir Pierīgas pašvaldības. Šajā reformā, kas atklājās arī Limbažu un Ikšķiles novadu iedzīvotāju satraukumā, ir nekorekta attieksme pret viņu interesēm un vajadzībām, skaidrojot tās mērķus, pozitīvos un negatīvos ieguvumus," sacīja Vanags.

Profesors nav pārliecināts, ka reforma varētu palīdzēt uz labu mainīt iedzīvotāju skaita izmaiņu tendenci. Tam nenotiekot, novadu kartē atkal varētu nākties rosināt izmaiņas pārāk maza iedzīvotāju skaita dēļ.

Reformas nolūkus citādi raksturoja jurists Edgars Pastars, kurš saskata jēgu nolūkā apvienot novadus. Aizvadītajos gados mazās pašvaldības no blakus novadiem iepirkuši būvvaldes, izglītības pārvaldes un citas funkcijas. Izmantojot salīdzinājumu ar dzīvokli, Pastars stāstīja, ka "uz vannas istabu nācies iet pie kaimiņiem". Viņš gan iebilda, ka no reformas likumprojekta uz anotāciju pārcelta tik būtiska lieta kā reformas kritēriji. Bez tiem arī Satversmes tiesas darbs ir sarežģītāks.

„Nebūtu pareizi, ka ik pēc desmit gadiem pie Latvijas kartes pienāk kāds gleznotājs, un katrs glezno savā stilā – vienam impresionisms, citam kubisms.

Man liekas, ka teritoriālā reforma drīzāk būtu jāveido kā ēkas tehniskais projekts, kas balstās uz konkrētiem kritērijiem un izvērtējumiem. Ēku var mēģināt uzbūvēt bez tehniskā projekta, kas te pēc būtības ir izdarīts. Es tomēr sagaidītu, ka Latviju kā ēku ar tās teritorijām būvē, balstoties uz kaut kādiem standartiem un kritērijiem, nevis uz to, kā deputātiem rodas pārliecība Saeimas sēdē,” stāstīja Pastars.

Satversmes tiesas tiesneši aizvadītajās četrās sēžu dienās uzdevuši plašu jautājumu spektru ne tikai par Ikšķiles un Limbažu novadu iebildumiem par likumā paredzētajām novadu robežu izmaiņām. Izskanējuši pieaicināto ekspertu argumenti par reformas procesa sasteigtību un pakalpojumu vienlīdzīgu pieejamību apvienotajos novados.

Valsts prezidenta juridiskais padomnieks Jānis Pleps norādīja uz Saeimai kā likumdevējam sniegtajām plašajām pilnvarām un jau pieņemto lēmumu pamatotību. Novadu reformas iznākumu varēs vērtēt kopsolī ar izstrādē esošām likumu izmaiņām.

„Šobrīd Satversmes tiesa pārbauda noteiktās pašvaldības, tātad karti. Šķiet, ka šis likums paredz vairāku citu likumu nepieciešamību sekmīgai īstenošanai. Šo likumu kopsakars varētu liecināt, vai ir bijis jēdzīgs regulējums un vai bijuši kādi trūkumi,” norādīja Pleps.

Satversmes tiesa lietas izskatīšanu turpinās 10. februārī ar lietas dalībnieku iztaujāšanu un tiesas debatēm.

KONTEKSTS:

Satversmes tiesā ir ierosinātas vēl vairāk nekā 10 līdzīgas lietas, ko izskatīt jāpagūst līdz jūnijam, kad notiks pašvaldību vēlēšanas, pēc kurām darboties sāks jaunie novadi.

Saeima pērn 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.

Valsts prezidents Egils Levits saņēma 46 pašreizējo pašvaldību vadītāju parakstītu vēstuli ar lūgumu reformas likumprojektu kā nepietiekami argumentētu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, tomēr Valsts prezidents izsludināja Administratīvi teritoriālās reformas likumu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt