Eksperti: Saeimas vēlēšanu iznākumā daudz izšķirs balsstiesīgo pēdējā brīža lēmumi

Šajās Saeimas vēlēšanās vēlētājiem dotas plašas izvēles iespējas, par ko atstāt savu balsi. Tomēr plašais piedāvājums un burzma ap 5% barjeru ievēlēšanai Saeimā liecina, ka parlamenta un valdības veidotāju sastāvs būs raibs. Saglabājas bažas par vēlētāju sarūkošu aktivitāti, daudz noteiks pēdējā brīža lēmumi, atzīst eksperti.

Eksperti: Saeimas vēlēšanu iznākumā daudz izšķirs balsstiesīgo pēdējā brīža lēmumi
00:00 / 05:53
Lejuplādēt

Šajās Saeimas vēlēšanās pieteikti 19 partiju saraksti. Tas ir vairāk nekā pirms četriem gadiem. Toreiz vēlēšanās startēja 16 partijas un apvienības, ievēlēja septiņu sarakstu pārstāvjus. Vēl trīs pārsniedza 2% robežu, tādējādi pretendējot uz valsts budžeta finansējumu. 10., 11., un 12. Saeimas vēlēšanās konkurence nebija tik liela – tajās sarakstus iesniedza 13 partijas un apvienības. 10. un 11. Saeimā pārstāvniecību ieguva tikai pieci politiskie spēki, bet 12. Saeimā – seši. Ne velti 13. Saeimas sastāvu dēvēja par sadrumstalotu, ar lielākām grūtībām izveidot koalīciju un valdību. Tam vajadzēja trīs ar pusi mēnešus pēc vēlēšanām. Daudz dalībnieku šajā procesā sagaidāmi arī šoreiz.

Sabiedriskās domas pētnieki SKDS pēdējos partiju reitingos ievēlēšanu Saeimā sola septiņiem, bet kompānija "Factum" – pat deviņiem politiskajiem spēkiem. Tas būtu īpatnējs rekords, vērtēja politologs Latvijas Universitātes (LU) profesors Juris Rozenvalds.

"Tā nav laba ziņa. Līdz šim mums lielākais Saeimā iekļuvušo sarakstu skaits – deviņi saraksti – bija 1995. gadā, otrajās Saeimas vēlēšanās pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Tas acīmredzot radīs papildu problēmas pie valdības veidošanas, padarīs dzīvi nezin vai patīkamāku, bet interesantāku. Intriga saglabāsies," vērtēja Rozenvalds.

Grūtības prognozēt vēlēšanu iznākumu ir arī tāpēc, ka pavisam neilgi pirms šīm vēlēšanām reitingos izmaiņas ir arī līderu trijniekā, tāpat teju 10 partiju saraksti reitingos ir tuvu maģiskajai 5% robežai, lai iekļūtu Saeimā. Tas arī nozīmē, ka vairāk partiju saņems valsts budžeta finansējumu, tiekot pāri 2% robežai. Iespējams, kā vēl nekad vēlēšanu rezultātu var ietekmēt salīdzinoši nedaudz vēlētāju ar pēdējā mirkļa lēmumiem par došanos vai nedošanos balsot. Pirms četriem gadiem aptaujā izdevās apjaust, cik daudz balsstiesīgo pēdējā brīdī lemj nebalsot un cik daudziem izvēle balsojot ir laikus apdomāta. Šogad situācija var būt līdzīga, stāstīja SKDS pētniece socioloģe Ieva Strode.

"Principā pēdējo trīs dienu laikā ap 30% izlemj, ko viņi darīs, piedalīsies vēlēšanās vai ne. Tikpat, ap 31%, jau vairāk nekā pirms mēneša izlēmuši, ka šo pasākumu kategoriski ignorēs. Pēdējo dienu efekts attiecas arī uz daudziem vēlēšanu dalībniekiem, kuriem prasījām, kad viņi izlēma, par ko balsot. 6% to izlēmuši vēlēšanu iecirknī, 8% – vēlēšanu dienā un 11% – pēdējo 2–3 dienu laikā.

Tātad faktiski ceturtdaļai vēlētāju šis lēmums tapis pēdējās dienās, noskatoties, es pieņemu, kādas no pēdējām kandidātu debatēm un pašķirstot biļetenus vēlēšanu iecirknī," teica Strode.

Lielākā konkurence par deputātu vietām ir Rīgā, šim apgabalam pieskaita arī balsojumu no iecirkņiem ārzemēs. Rīgas apgabalā sadala 36 parlamentāriešu vietas, Vidzemē 26, Latgalē un Zemgalē 13, Kurzemē 12. Visvairāk partiju līderu kandidē Vidzemē. Pirms četriem gadiem par ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju balsīm visaktīvāk cīnījās izirusī partija "KPV LV", bet šogad par kandidātu vizītēm ārvalstīs nav dzirdēts. Latvijā būs 969 iecirkņi, bet ārpus Latvijas vēlētājus gaida 81 vēlēšanu iecirknī 42 valstīs, kur tie arī atvērti no plkst. 7 līdz 20 pēc vietējā laika.

Arī šajās vēlēšanās teju 70% kandidātu ir vīrieši, kandidāti vecumā no 21 līdz 92 gadiem. Ap 80% no viņiem ir augstākā izglītība. Līdzās politikā pieredzējušiem kandidātiem šogad uz vietām Saeimā ir neierasti daudz bezdarbnieku. Uz vēlētāju balsīm cer kopumā 1829 kandidāti. Sabiedrībā saglabājoties kopumā zemai interesei par politiku, jau ierasti liels nezināmais ir vēlētāju kopējā aktivitāte. Kopš valsts neatkarības atjaunošanas tā ik reizi nedaudz sarukusi.

13. Saeimas vēlēšanās piedalījās 844 925 cilvēki vai 54,56% balsstiesīgo, tātad ap 700 000 cilvēku uz iecirkni neaizgāja. Arī šoreiz aktivitāti neprognozē lielāku.

"Ņemot vērā Latvijā tradicionāli zemu uzticēšanos politikai, politiskām partijām, ja aktivitāte nokritīs zem 50%, tā būtu psiholoģiska barjera, kad daudzi jau uzdotu jautājumu, cik leģitīma ir politiskā vadība, kas iegūst mazāk par pusi no vēlētāju balsīm. Godīgi sakot, to negribētos, jo mums pietiek problēmu un neuzticēšanās, lai to vēl vairotu," vērtēja LU profesors.

Vēlētāju aptaujās dažādu partiju vēlētāji pauž atšķirīgu apņemšanos patiešām aiziet līdz vēlēšanu iecirknim. To gatavāki darīt cilvēki virs 40 gadu vecuma, jaunieši par vēlēšanām jāpārliecina vairāk. Vēl vienu niansi ieskicē socioloģe Strode: "Rīdzinieki solās būt aktīvāki nekā lauku iedzīvotāji. No vienas puses, tas skaidrs, jo iecirkņi ir uz katra stūra, nav jātērē dārgais benzīns, lai nokļūtu vēlēšanu iecirknī."

Neilgi pirms vēlēšanām vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki aicinājuši nepalikt mājās un piedalīties vēlēšanās. Nerodot sev pietiekami saistošu kandidātu sarakstu, vēlētāji aicināti balsot ar tukšu aploksni. Tas vairo kopējo līdzdalību vēlēšanās, vairāk balsu nepieciešamas, lai partijas pārvarētu 5% barjeru iekļūšanai Saeimā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti