Ceturtdien par spīti valdības un veselības ekspertu teiktam “nē”, Saeima tomēr lēma valdībai likt domāt par to, kā droši atļaut skatītāju pulcēšanos klātienē pasaules hokeja čempionāta spēlēs. Lielā mērā šāds lēmums bija iespējams, jo spēkus apvienoja koalīcijā esošā Jaunā konservatīvā partija (JKP) un opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Uldis Augulis norādīja – žēl , ka valdība pati atļaujot rīkot čempionātu, neesot padomājusi, par to, kā nodrošināt iespēju apmeklēt hokeja svētkus. Čempionāts arī esot laba iespēja izmēģināt drošu pasākumu rīkošanu.
Vaicāts vai šāds balsojums, kas atļauj tikai viena izklaides pasākuma norisi ar skatītājiem, nenozīmē cilvēku dalīšanu tajos, kuriem patīk hokejs un tajos, kuri izbauda, piemēram, teātri vai kādu citu kultūras vai atpūtas veidu, Augulis norādīja: “Nē, nekādā gadījumā, jo šis ir tikai viens. Tāpēc mums ir valdība, kurai ir jādomā par kultūras pasākumiem un citiem pasākumiem. Šis ir tikai viens. Ja valdība pati nevar, tad mēs dodam stimulu, lai tā sāk domāt.”
Proti ar kaut ko esot jāsāk un šis ir stimuls valdībai, lai tiktu domāts par kārtību, kādā rīkot masu pasākumus. Līdzīgi domā arī koalīcijas partijas JKP deputāts Krišjānis Feldmans. Viņš Latvijas Radio intervijā atzina – čempionāta organizēšana ar skatītājiem iespējams ļaus izstrādāt metodi, kā organizēt epidemioloģiski drošus arī citus masu pasākumus un, piemēram, mācības.
“Ir dažādi priekšlikumi jau šobrīd Saeimā. Arī rakstiski formulēti. Te ir ļoti svarīgi saprast, ka krīzes vadībā ir nepieciešams nevis noraidīt riska esamību un izlikties, ka tā nav, bet saprātīgi to uzņemties un to vadīt,” sacīja Feldmans.
Vērtējot lēmumu un to, vai tas nevar iedzīvotājiem likt justies, it kā tie tiktu šķiroti, sociologs Arnis Kaktiņš gan domā, ka lēmums uz sabiedrību neatstās lielu ietekmi.
Kaktiņš norādīja: “Ja mēs kopumā skatāmies darba vērtējumus. Tie jau ilgstoši ir ļoti zemi. Šajās visās tēmās kaut kādā mērā sabiedrība ir sašķelta un šajās šķēluma līnijās ir visi šie lēmumi. Vai tas īpaši varētu uzlabot darba vērtējumu – šaubos.”
Savukārt, politoloģe Ilga Kreituse atzīmēja – šāda koalīcijas un opozīcijas apvienošanās prasītu valdības demisiju vai vismaz daļēju kabineta nomaiņu. Viņa paredz, ka aktīvākas darbības varētu notikt pēc pašvaldību vēlēšanām.
“Šoreiz man šķiet, ka Kariņa kunga parastā taktika: “pavilksim garāk – varbūt nomierināsies”, man šķiet, ka šoreiz tā tas nenotiks un, ja valdība nekritīs kopumā pēc 7. jūnija, tad vismaz vienai daļai ministru ir ļoti nopietni jautājums par tālāko darbību valdībā un arī jautājums par to, kādi spēki veidos koalīciju,” skaidroja Kreituse.
Pasaules čempionāts hokejā sākas piektdien, tomēr valdībai būs nepieciešams kāds laiks, lai izpildītu Saeimas doto uzdevumu un nodrošinātu skatītāju pulcēšanos hokeja tribīnēs.
